Sākusies pieteikšanās Rīgas pašvaldības apmaksātajiem latviešu valodas kursiem. Jau pirmajās dienās iedzīvotāji aizpildījuši lielāko daļu vietu astoņās projektā iesaistītajās iestādēs. Kursi norit jau ceturto gadu un, piemēram, 34. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Svetlana Neilande skaidro, ka vietas valodas kursos šogad gan ir mazāk.
Galvenokārt tie ir cilvēki vecumā no 40 gadiem un vecāki iedzīvotāji. Piesakās cilvēki pirmspensijas vecumā, kuri baidās zaudēt darbu latviešu valodas zināšanu trūkuma dēļ un kāda iemesla dēļ viņiem nav bijusi iespēja to iemācīties. Nāk tie, kuriem nepietiek naudas dārdiem kursiem. Vēl ir ļoti daudz tie cilvēki, kas atbrauc un iegūst uzturēšanās atļaujas no Krievijas, tie grib apgūt latviešu valodu, lai iegūtu pastāvīgu uzturēšanās atļauju.”
Latviešu valodas kursu dalībnieki pēc priekšzināšanu līmeņa tiek sadalīti grupās un programmas ietvaros 80 stundās attīsta runāšanu, klausīšanos, pareizrakstību, kā arī lasīt prasmes. Latviešu valodas skolotāja Ilona Strode stāsta, ka rezultāts pārsvarā atkarīgs no cilvēku motivācijas:
„Tas ir atkarīgs ļoti lielā mērā no paša cilvēka motivācijas. Ja cilvēks no pašas pirmās dienas nāk ar vēlmi latviešu valodu no pašiem pamatiem iemācīties, viņš arī visu darīs un intensīvi mācīsies. Bet, ja cilvēkam ir tikai pamatā sauklis, ka man vajag trešo augstāko pakāpi, jo to prasa darba vieta, tad nu gluži vienmēr tā nesanāk.”
Tāpat skolas pārstāves secina, ka šie kursi palīdz piesaistīt skolai vietējo Pārdaugavas mazākumtautību kopienu. Tādējādi valsts valodu apgūst arī pieaugušie ģimenēs. Apmeklējums bezmaksas latviešu valodas kursos esot augsts un pārsvarā tie, kas kursu sāk, arī pabeidz to ar testu. Kāda Ķengaraga iedzīvotāja Luiza kursus apmeklējusi jau pagājušajā gadā un apsver iespēju šogad arī turpināt
„Pirmkārt, man bija interesanti un, protams, arī ir skaidrs, ka valsts valoda būtu jāzina. Šie kursi dod pārliecību par sevi, pazūd kautrīgums izmantot latviešu valodu. Tāpat vajadzēja rakstīt domrakstus par vietām, kuras es apmeklēju. Līdz ar to es apmeklēju izstādes vai citus kultūras pasākumus, bet ikdienā es to nedarīju. Tas viss kopā bija patiešām noderīgi.”
Savukārt pirmsskolas audzinātāja Natālija stāsta, ka pērn bezmaksas kursu ietvaros audzinātāju grupu apmācīja uz vietas bērnudārzā, kas bijis ļoti motivējoši. Natālijai ir 60 gadu, bet valodu viņa vēlas turpināt apgūt, lai spētu tajā arī runāt
„Visas audzinātājas būtu ar mieru kursu pavilkt garāku, jo ir vēlme valodu tiešām apgūt. Mēs strādājam krievu bērnudārzā, savstarpēji ar bērniem runājam tikai krievu valodā un prakses latviešu valodā tik pat kā nav. Man patiktu vairāk mācīties tieši sarunvalodu, lai es cilvēkus saprastu un spētu arī atbildēt. Manuprāt tas ir būtiskākais.”
Valodu bez maksas šajā programmā apgūst tikai Rīgā deklarētie iedzīvotāji, un šogad to varēs darīt 1200 rīdzinieku. Kopumā šogad bezmaksas latviešu valodas kursiem no pašvaldības budžeta atvēlēts teju 115 tūkstoši eiro.
