Rīgā akcijā Saakašvili atbalstam pulcējušies ap 30 cilvēki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirmdien Rīgā, pie Ministru kabineta ēkas, akcijā bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili atbalstam bija pulcējušies ap 30 cilvēki, novēroja aģentūra LETA.

Sanākušie bija visai klusi un turēja plakātus ar uzrakstiem "Save Misha" un "Free Misha". Tāpat bija redzami vairāki Gruzijas karogi. Uz akciju tika ieradušies dažādu vecumu iedzīvotāji, bija manāmi vairāki ukraiņi. Atbalsta pasākumu uzrauga trīs policisti.

Pasākuma "Save Misha" rīkošanu koordinē Kremļa opozicionārs, publicists Marks Feigins. Viņš savā "Facebook" vietnē norādījis, ka šādi pasākumi šodien tiek rīkoti daudzu pasaules valstu pilsētās, piemēram, Berlīnē, Telavivā, Madridē, Atēnās, Londonā, Romā, Dublinā, Parīzē, Kijivā, Prāgā un citviet.

Feigins par bijušā Gruzijas līdera atbrīvošanu iepriekš ir runājis arī ar pašreizējo Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili. Feigins iepriekš ir izteicies, ka, viņaprāt, prezidente nevēlas uzņemties atbildību par Saakašvili iespējamo apžēlošanu, aizbildinoties ar politisko situāciju valstī.

Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili ieslodzījumā Gruzijā atrodas kopš 2021.gada, kad pēc septiņiem trimdā pavadītiem gadiem viņš atgriezās dzimtenē. Saakašvili ir notiesāts par varas ļaunprātīgu izmantošanu savas valdīšanas laikā, taču pats eksprezidents šo spriedumu uzskata par politiski motivētu.

Jau kādu laiku Saakašvili savu iespēju robežās ceļ trauksmi par to, kā pret viņu izturas ieslodzījumā. Starptautisku ārstu komisija analīzēs ir atradusi arsēna un dzīvsudraba paliekas, liekot pieļaut, ka Saakašvili tiek indēts. Bijušais prezidents ir pieprasījis nodrošināt viņam medicīnisku aprūpi vai nu Eiropā, vai nu Savienotajās Valstīs. Šādus aicinājumus ir atbalstījuši arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Moldovas prezidente Maija Sandu un dažādas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas.

Arī Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu ir pieņēmis rezolūciju, kurā norāda, ka attieksme pret bijušo prezidentu var iedragāt Gruzijas centienus nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai, jo tiek nodarīts pamatīgs kaitējums valsts reputācijai.

Pērn, kad Gruzija kopā ar Moldovu un Ukrainu iesniedza pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā, Gruzijai kandidātvalsts statuss netika piešķirts, tostarp norādot uz nepieciešamību īstenot tieslietu sistēmas reformu.

Lai arī Gruzijā vairākums iedzīvotāju atbalsta virzību pretī dalībai Eiropas Savienībā, pie varas esošā partija „Gruzijas sapnis” līdz šim nav ieviesusi dzīvē nevienu no 12 Eiropas Savienības prasītajām reformām, un tā tiek apsūdzēta simpatizēšanā Krievijai. Saakašvili ir apgalvojis, ka tieši Vladimirs Putins ir devis rīkojumu viņu cietumā nogalināt.

Februāra sākumā Gruzijas tiesa noraidīja Saakašvili aicinājumu viņu atbrīvot veselības apsvērumu dēļ. Viņa juristi un ģimenes locekļi šo spriedumu jau pielīdzinājuši nāves spriedumam, solot to pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Savukārt bijušā prezidenta dibinātās “Nacionālās vienotības kustības” deputāti ir paziņojuši, ka, protestējot pret tiesas spriedumu, apturēs savu darbību parlamentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti