Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice stāstīja, ka Rīgā no pavasara jau ir astoņas nakts patversmes, pirms tam bija sešas, bet Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, lai retinātu patversmes, tika atklātas vēl divas.
“Ir arī mobilā brigāde, kas jau zina šos cilvēkus, kur viņi dārza būdiņās izmitinājušies, pie viņiem tiek braukts, jautā, kā viņiem tur klājas, novērtē, vai kaut ko nevajag. Ļoti reti, bet ir gadījumi, kad bezpajumtnieks ir gatavs doties uz patversmi, bet lielākoties ir tā, ka šie cilvēki tiek atvesti ar mobilo brigādi, viņš nomazgājas, nomaina drēbes, saņem sociālā darbinieka konsultāciju un dodas atpakaļ uz savu mītnes vietu,” stāstīja Brice.
Visās astoņās Rīgas patversmēs uzturas aptuveni 580 cilvēki, bet vietu skaits šobrīd ir 680, ko vajadzības gadījumā var palielināt līdz 960, informēja Brice.
Katru gadu cilvēki, kuri nonāk patversmēs, tiek apzināti un uzskaitīti.
“Pavisam caur patversmēm gada laikā, 2019. gadā, izgāja teju 4000 cilvēku. Tātad, kurš uz dienu, kurš uz nakti, kurš no citas pašvaldības, kurš rīdzinieks, kurš ārzemnieks,” stāstīja Brice, piebilstot, ka pēc departamenta aplēsēm bezpajumtnieku galvaspilsētā varētu būt aptuveni tūkstotis cilvēku.
“Bet šie cilvēki ir izvēlējušies šādu dzīvi, mēs ar varu nevaram viņus piespiest nākt uz patversmēm,” noteica Brice.
Patversmē ir sociālie darbinieki, strādā ar šiem cilvēkiem, motivē, palīdz dokumentus sakārtot, palīdz dzīvesvietu meklēt, palīdz invaliditāti nokārtot, lai cilvēkiem būtu ienākumi, pensijas nokārtot, stāstīja Brice.
Patversmē gan ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, tur nedrīkst atrasties alkohola reibumā.
Departamentā atzīst – ja cilvēki neko nevēlas mainīt savā dzīvē, piespiest viņus nevar, bet ir arī pozitīvie gadījumi, kad tiešām patversme ir kā tilts un cilvēks tālāk sāk patstāvīgu dzīvi.
