Viņa stāstīja, ka, importējot riepas, Latvijā ir jāmaksā vai nu dabas resursa nodoklis, kas ir 660 eiro par tonnu, vai arī jāslēdz līgums ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, kas nodrošina riepu savākšanu un pārstrādi pēc to nolietošanās.
Pēc asociācijas aplēsēm, valstī ir uzkrāti aptuveni 47 000 tonnu neapsaimniekotu riepu.
Pēc Lūses teiktā, galvenais cēlonis tam ir bijuši uzņēmumi tirgū, kas riepu importētājiem piedāvājuši dempinga cenu. "Par tādu cenu vienkārši nebija iespējams nodrošināt procesu, un riepas netika savāktas no servisiem. Redzams, ka kādā brīdī kāds kaut ko nenokontrolēja," uzsvēra asociācijas vadītāja. Viņa norādīja gan uz uzņēmēju atbildību, gan arī valsts pienākumu - uzraudzīt procesu.
Lūse pauda apmierinātību, ka nolemts ieviest finansiālo nodrošinājumu - proti, ka apsaimniekotāji iemaksā noteiktu summu, lai ugunsnelaimes vai kāda cita negadījuma laikā valsts varētu novērst radušos situāciju. Pašlaik gan šī summa ir tikai 40 000 eiro gadā.
Asociācija no Valsts vides dienesta (VVD) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagaida turpmāku normatīvo aktu izstrādi sistēmas sakārtošanai, kā arī uzraudzību, lai pienācīgi tiktu izvests milzīgais riepu daudzums "Riepu bloku" teritorijā Starta ielā.
VVD Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs Latvijas Radio atzina, ka dienesta darbiniekiem joprojām netiek nodrošināts adekvāts atalgojumus. Tas pašlaik nedaudz palielināts kopš lielā atkritumu ugunsgrēka Jūrmalas pusē pagājušā gada jūnijā.
VARAM pārstāve Alda Ozola teica, ka darbs pie normatīvo aktu uzlabojuma notiek. Piemēram, tiekot izstrādāta definīcija tam, kas ir pārstrādāts materiāls, un tam, kas ir atkritumi, - lai to nebūtu iespējams interpretēt. Tāpat arī līdz šī gada 1.oktobrim plānots izstrādāt risinājumus, kā kontrolēt interneta veikalus, kuri pārdod riepas. Tā esot pelēkā zona, kurā uzņēmumi nemaksā ne dabas resursa nodokli, ne arī slēdz līgumu ar apsaimniekotājiem.
Ozola arī skaidroja, ka no šī gada vidus VVD būs atkritumu uzskaites sistēma, kas ļaus sekot līdzi riskiem attālināti. ilgāku laiku gan prasīšot jautājuma atrisināšana, kā noteikt zemes īpašnieka atbildību, kurš iznomājis to atkritumu apsaimniekotājiem. Arī šī problēma tika aktualizēta saistībā ar Jūrmalas ugunsgrēku, kurā nelegālā izgāztuvē bija uzkrāti tonnām atkritumu un uzņēmums "Prima M" nomāja zemi no kāda īpašnieka.
Tāpat Latvijas Radio jau informēja, ka nav skaidrības, vai no Starta ielas krāvumiem aizvedīs visas riepas, jo to nodrošina uzņēmums, kura vadītājs iepriekš bijis arī "Riepu bloku" īpašnieks.
