Ziņots, ka Krievija prasījusi 100% garantijas rietumvalstīm, ka nepieņems Ukrainu NATO.
Ja Ukrainas tauta caur vēlēšanām caur saviem priekšstāvjiem definēs vēlmi iestāties NATO vai ES, tad tās ir viņu tiesības. (..) Uzstādīt kā tādu prasību jebkurai suverēnai valstij kaut ko nedarīt tāpēc, ka kādam nepatīk, ir pretrunā ar fundamentālām tiesībām,” teica Riekstiņš.
Viņš atzina, ka šāda Krievijas prasība ir bijusi nepatīkams pārsteigums. Šis pārkāpj virkni nolīgumu, kas paredz, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties, kurās organizācijās iestāties un kurās nē.
Latvijas vēstnieks NATO akcentē, ka Krievija regulāri pārkāpj Minskā panākto vienošanos, kurā bija nolemts, ka Austrumukrainā tiks pārtraukta karadarbība un tur vairs netiks ievesta munīcija un ieroči.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NATO nevar iestāties par Ukrainu, jo „Ukraina, lai arī ir bijis labs sadarbības partneris NATO, nav sadarbības valsts”. Tādējādi NATO 5.pants nedarbojas.
Riekstiņš atzina, ka Ukrainas notikumi ir, pēc viņa vārdiem, „auksta duša” tiem, kas noliedza kara Gruzijā 2008.gadā nozīmi kopējā Krievijas politikā. „Protams, ka Gruzijas notikumi bija pirmā auksta duša tiem, kas bija proponējuši, ka Aukstais karš ir beidzies,” teica Riekstiņš. Tomēr toreiz dominēja viedoklis, ka šī ir bijusi nelaimīga epizode. Tomēr taisnība izrādījusies tiem, kas jau pēc Gruzijas epizodes skandināja trauksmes zvanus, atzina vēstnieks.
Vienlaikus viņš akcentēja, ka notikumi Ukrainā ir vairāk saliedējuši visas 28 dalībvalstis. Kopš NATO dibināšanas neviena valsts nav uzdrošinājusies pārbaudīt NATO valstu vienoto spēku. Arī šobrīd – NATO potenciāls ir pietiekami liels, lai jebkuram agresoram, kuram, pēc Riekstiņa vārdiem, „ienāks prātā” pārbaudīt NATO valstu spēku, „būtu skaidrs, ka viņš ir pieņēmis nepareizu lēmumu”.
Komentējot Krievijas armijas regulāro tuvošanos Riekstiņš vērtēja, ka „krievi grib parādīt, ka viņi šeit ir klāt – ka viņi ir spēlētājs”. No starptautiskā tiesību viedokļa Krievijas militārās lidmašīnas, lidojot no Sanktpēterburgas uz Kaļiņingradu, neko nepārkāpj – taču būtu labi, ja viņi par to informētu. Pretējā gadījumā Krievijas lidojumi ir zināms apdraudējums civilajai aviodrošībai, atzīmēja vēstnieks.
Līdz ar iebrukumu Ukrainā – vispirms Krimā un pēc tam Austrumukrainā – arī NATO pievērš lielāku uzmanību savu Austrumeiropas valstu drošībai. Tāpat arī pašas NATO dalībvalstis Austrumeiropā un Centrāleiropā ir sākušas lielāku uzmanību veltīt savai drošībai.
