„Modernajā pasaulē dažādie apdraudējuma veidi, ar kuriem var saskarties jebkura no dalībvalstīm, ir tādi, ka neviena, pat ļoti bagāta valsts atsevišķi nav spējīga attīstīt savas nacionālās spējas, lai varētu stāties pretī visiem apdraudējuma veidiem. Ja nu vienīgi tās ir Amerikas Savienotās Valstis,” sacīja Riekstiņš.
Līdz ar to NATO ietvaros būtu vairāk jāorientējas uz sadarbību un kolektīvo aizsardzību, kur katra valsts specializējas atsevišķās jomās.
Šonedēļ, 29.martā, apritēs desmit gadi, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts. Baltijas valstis desmitgadi militārajā aliansē sagaida Ukrainas krīzes zīmē. Latvijas vēstnieks NATO norādīja, ka pašreizējie noteikumi vēlreiz apliecina, cik būtiski Latvijai ir domāt par savu vietu aliansē un arī dāsnāku aizsardzības budžetu.
„Šie 2% no kopprodukta ir viens no rādītājiem, kas liecina, cik daudz katra no dalībvalstīm ir gatava veltīt un varbūt noņemt līdzekļus no citām pietiekoši svarīgām jomām, bet lai piedalītos kopīgo aizsardzības spēju stiprināšanā. Un tur mēs neizskatāmies labi,” atzina Latvijas vēstnieks NATO.
Riektiņa ieskatā, atrodoties Latvijas ģeogrāfiskajā situācijā un zinot mūsu sarežģīto vēsturi pagājušajā gadsimtā, kā arī dzirdot atsevišķu Krievijas politiķu publiskos paziņojumus, būtu lietderīgi paskatīties, vai Latvijā tomēr nebūtu iespējams atrast līdzekļus aizsardzības spēju stiprināšanai.
