Pusdiena

Pusdiena 01.02.2018

Pusdiena

Polijā kriminalizē frāzi «poļu nāves nometnes»

Rīdzinieki teritorijas plānā atrod liegtu piekļuvi molam un «zaļo gaismu kapu tramvajam»

Rīdzinieki teritorijas plānā atrod liegtu piekļuvi molam un «zaļo gaismu kapu tramvajam»

Kad nākamās desmitgades Rīgas teritorijas plānošanas dokumentus gada nogalē vētīja un sabiedrības apspriešanai nodeva Rīgas dome, lielākoties tika runāts par vispārīgām lietām – ka Rīgai būs vairs tikai viens centrs, ka ārpus centra vairs nebūs iespēju ambicioziem debesskrāpjiem vai ka dubultos tramvaju līniju garumu. Taču tagad, kad teritorijas plānu pēta paši rīdzinieki, atklājas slēptas domes ieceres būtiski ierobežot vai pat apgrūtināt pilsētnieku dzīvi.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas dome teritorijas plānu nākamajiem 12 gadiem izstrādāja piecus gadus, un līdz 8.februārim gaida rīdzinieku atsauksmes par plānu.
  • Plānā paredzēts Daugavgrīvas pludmales daļu pie mola atdot Rīgas brīvostai, lai pludmali slēgtu. Biedrība “Bolderājas grupa” savākusi aptuveni 2000 parakstu pret to.
  • Lai gan Rīgas domes solīja kapu teritorijā neierīkot Skanstes tramvaja sliedes, plāna dokumentos tāda iespēja atstāta.
  • Tāpat kritizēta Rīgas iecere attīstību balstīt uz jaunu tiltu un maģistrāļu izbūvi.

Rīgas dome teritorijas plānu nākamajiem 12 gadiem izstrādāja piecus gadus, taču darbs par gadu kavējas, tāpēc dokumenta spēku tas varētu iegūt vien šā gada beigās. Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale iepriekš uzsvēra, ka Rīga no policentriskas pilsētas ar iedomātiem centriem Spilves pļavās vai Rumbulā kļūs monocentriska. Turklāt pašreizējais centrs būs vienīgais, kur vismaz teorētiski ļaus celt debesskrāpjus.

Tāpat šoreiz visas ieceres esot rūpīgi saskaņotas ar sabiedrību. “Mēs esam piecu gadu laikā sabiedrību iesaistījuši jau no pašiem plānošanas pirmsākumiem, un mums ir bijusi atsevišķa sabiedrības līdzdalības programma visu šo gadu laikā, lai iedzīvotāji būtu ne tikai iesaistīti un uzklausīti, bet arī līdzatbildīgi šī plānojuma izveidē,” sacīja Purmale.

Līdz 8.februārim Rīgas dome par izstrādāto teritorijas plānu gaida rīdzinieku atsauksmes. Taču iedzīvotāji nu pamanījuši tādas ieceres, pret ko nākas asi iebilst.

Piemēram, Daugavgrīvas pludmales daļu pie mola domāts atdot Rīgas brīvostai, lai pludmali slēgtu, tās vietā ierīkojot smilšu izgāztuvi.

Trauksmi par to ceļ un jau ap divtūkstoš parakstu savākusi biedrība “Bolderājas grupa”. Tās aktīviste Sandra Jakušonoka saka – jūras vārti uz Rīgu tiks sacūkoti ap abiem moliem: “Skaistākajā vietā, kur jūra satiekas ar Daugavu, plānota pilsētas attīstība ne gluži tā, kā apkaimes iedzīvotāji to gribētu redzēt. Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji ir nolēmuši cīnīties. Savā ziņā to var nosaukt par totālu integrāciju. Par to, lai būtu brīva pieeja Daugavgrīvas molam un šī teritorija pie mola netiktu degradēta, parakstās visdažādāko tautību, Rīgas apkaimju cilvēki. Patiesībā tā ir tāda maza tautas revolūcija.”

Par Rīgas plānotāju iecerēm nobažījusies arī organizācija “Pilsēta cilvēkiem”. Tiekoties ar Brasas apkaimes iedzīvotājiem, izgaismojies fakts, ka

Rīgas domes vadības solījums kapu teritorijā neierīkot tramvaja sliedes ir tikai solījums.

Teritorijas plāna dokumentos tā dēvētās sarkanās līnijas “kapu tramvaja” iespējām ir atstātas.

Arhitekts Oto Ozols teritorijas plānā izpētījis arī vēl būtiskākas problēmas: “Tā pēctecība transporta plānojumam ir jau no 60.gadiem. Tās idejas ir jau 50 gadus vecas. Tās patiesībā ir atrautas no realitātes, jo tajā laikā transporta plānošana bija ar pilnīgi citādāku domāšanu.”

“Pilsēta cilvēkiem” iebilst pret utopiskajiem plāniem par plašām maģistrālēm, jauniem tiltiem un daudzlīmeņu šķērsojumiem, kas izmaksātu daudzus miljardus eiro, bet kādu Rīgai nekad nebūs.

Arhitekts Oto Ozols kritizē Rīgas ieceri attīstību balstīt uz jaunu tiltu un maģistrāļu izbūvi: “Tās līnijas kartē ļoti viegli sazīmēt, ja nerēķinās ar faktu, ka Rīgā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās. Rīga veidojas par baranku ar tukšu vidu un ar pilnu apkārtni. Savukārt tie, kas dzīvo Pierīgā, atgriežas strādāt Rīgā.

Tie daudzie miljardu ieguldījumi maģistrāļu būvniecībā nerisinās dzīves kvalitātes uzlabošanos pilsētas centrā,

jo ielas paliks tādas pašas un sastrēgumi joprojām nerisinās mobilitātes problēmas pilsētā.”

Arhitekts norāda – piemēram, ja par diviem miljardiem eiro izveidotu centram netālu plānoto ziemeļu pārvadu, īslaicīgi satiksmes problēmas it kā mazinātu, taču drīz vien centrā atkal būtu problēmas ar mašīnu daudzumu.

Savukārt rietumvalstu pilsētās pierādījies, ka tādas lietas atrisina, ja ne tikai vārdos, bet arī darbos pilsētā prioritāte ir gājēji, velosipēdisti un sabiedriskais transports. Stāvparkus piepilsētā būtu uzbūvēt lētāk nekā maģistrāles, norāda “Pilsēta cilvēkiem”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti