„Nav bijis laika padomāt, jo man ir divi mazi bērni. Tādas lietas liekas kaut kur tālu un nav aktuālas," saka Māra Simunaite. „Satversme ik pa laikam jāmodernizē, bet preambula domāta kā tāds fiksējošs punkts," norāda Ivars Ēlerts.
Cits rīdzinieks domā, ka premabula ir nepieciešama. "Esmu lasījis Levita rakstu. Ja Egils Levits tā domā, tad droši vien ir pareizi. Cik nozīmīgi un vai tas ko mainīs? Problēma ir attieksmē, un ka tas ir jāmaina. Tur ierakstīt vienu teikumu - tas neko nemainīs," saka Māris Smilga. Vēl cits viedoklis ir Mārai Jenzei. „Par klasiskām vērtībām, kas mūsu tautai ir gadu simtos. Šodien arī dažas no tām, bet vai tās tiek izpildītas - tur tas jautājums. Jo papīrs pacieš jau visu," saka Jenze.
Pēc tam, kad septembrī žurnāls publicēja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdātāja Egila Levita privāti izstrādāto preambulas projekta priekšlikumu, žurnāla "Jurista Vārds" redakcija nolēma - diskusijā jāiesaista arī plašāki sabiedrības slāņi, sākot ar tiesībniekiem, politologiem un beidzot ar dzejniekiem un teologiem, un aicināja lasītājus aizpildīt anketu. Ko viņi domā par šādu Satversmes ievaddaļu? Vai vajadzīga vai ne? Vai var senajai Satversmei pierakstīt jaunu ievadu un ko tas dos sabiedrībai, vai tas saliedēs sabiedrību?" retoriski vaicājot, diskusiju pamato žurnāla „Jurista Vārds" atbildīgais redaktors Leonards Pāvils.
Aptauja bija anonīma. Vairums dalībnieku izteikušies, ka preambula nav jāgroza. Savukārt tie, kuri uzskata, ka jāmaina, norādījuši, ka to nevajadzētu darīt Saeimai vai šaurai ekspertu grupai, bet gan plašam sabiedrības pārstāvniecības orgānam, kurā būtu dažādu nozaru eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Uz jautājumu, kam preambula būtu jāpieņem – Saeimai vai referendumam, vairākums atbildējuši – tautas nobalsošanā. Viedokļi par to, kas būtu jāraksta valsts pamatlikuma ievadā, ir ļoti dažādi. Daudzi vēlas, lai būtu nostiprinātas tādas vērtības kā Latvijas kultūras mantojums un nacionalitātes princips. Daži grib minēt vēstures faktus, citi - uzsvērt tradicionālas ģimenes vērtības. Piemēram, kāds ierosina ierakstīt: "Dabīga ģimene, kuru veido vīrieša un sievietes laulība, ir sabiedrības pamatvienība."
„Ir asas diskusijas par reliģijas pieminēšanu preambulā, jo Satversmē ir nostiprināts princips, ka valsts un baznīca ir šķirtas. Viena sabiedrības daļa domā, ka, pieminot reliģijas lietas, šis princips tiek ignorēts," norāda žurnāla „Jurista Vārds" redaktore Sannija Matule.
Daži piedāvājuši arī savu preambulas variantu, piemēram:. "Latvijas tauta, kas par augstākām vērtībām uzskata, savas zemes, kultūras un zemes aizsardzību, savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē, ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi," un tad seko tālākais teksts.
Ir arī viedokļi, ka Satversme jāatstāj tāda, kāda tā ir. Piemēram: "Satversmei preambula nav nepieciešama, jo tas nepasargās no politisku lēmumu pieņemšanas jebkurā gadījumā. Pašreizējā redakcijā ietvertie formulējumi atrodami citos konstitucionālos tiesību aktos, un vēstures faktu pārcilāšana un ielikšana Satversmes preambulā būtu lieks pasākums."
Kā atzīst pētnieki, daļa iedzīvotāju nesaprot, par ko ir diskusija, jo neizprot, ko nozīmē svešvārds – preambula. Tā kā diskusija šobrīd vairāk notiek ekspertu un zinātāju lokā, daudziem var rasties maldīga sajūta, ka lēmums jau pieņemts.
"Šobrīd gribam pateikt, nedariet to bez sabiedrības lidzdalības, neatstājiet šo 100 deputātu izlemšanai, atcerieties, ka Latvijas valsts ir demokrātiska republika, kurā jārosina sabiedrības līdzdalība pamatlikuma procesā," pauž sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Dace Akule.
Interneta platformā www.musuvalsts.lv ir sākusies sabiedriska apspriešana par to, kā tad vislabāk iesaistīt sabiedrību Konstitūcijas ievadteksta tapšanā. Ikviens savu priekšlikumu var izteikt līdz 1. novembrim. Pēc tam sabiedriskās politikas centrs "Providus" ideju analīzi iesniegs Saeimai.
