Stāsti

Gan «čāpotājiem», gan sportistiem - pārgājiens Carnikavā spēcinās izturību

Stāsti

Katra piektā policijas konfiscētā auto liktenis – izsole vai utilizācija

Rīdzinieki nemierā ar ielas nosaukšanu iespējama padomju spiega vārdā

Rīdzinieki nemierā ar ielas nosaukšanu iespējama padomju spiega vārdā

Jau četrus gadus iedzīvotāji un Rīgas dome strīdas par kādas mazas ieliņas nosaukuma maiņu. Piebraucamais ceļš, pie kura esošās mājas agrāk nesa Augusta Deglava vārdu, nu ir pārtapis par Afeldu ielu. Šis nosaukums iedzīvotājus neapmierina, jo nes Kārļa Afelda, kurš it kā starpkaru periodā esot spiegojis komunistiskās Padomju Savienības labā, vārdu. Līdz šim tiesas bijušas vēlīgas domei. Bet Augstākā tiesa nesen konstatēja, ka apelācijas instance visus strīda aspektus neesot izskatījusi, tāpēc lieta jāskata vēlreiz.

Nezinātājam Afeldu ielu atrast būs grūti. Tā ir neliela ieliņa Rīgā netālu no Augusta Deglava apļa ar trim privātmājām un stādaudzētavu.

Pirms deviņiem gadiem, sekojot pilsētas attīstības plānam, piebraucamajam ceļam pašvaldībā nolemts mainīt nosaukumu. Ģirts Greiškalns, kura mājai adrese mainīta, pirms pāris gadiem saņēma vēstuli, uzzinot - piebraucamais ceļš kļuvis par ielu:

''Viņam ir nomainīts nosaukums, uzliekot mums par pienākumu visus savus dokumentu mainīt, šiltītes mainīt un tā tālāk.'' Greiškalns piekrīt,

adreses bija jāsakārto. Mājas, pie kurām var nokļūt, nobraucot no Deglava ielas un tad pagriežoties vēl pa kreisi, nesa Augusta Deglava nosaukumu. Tas bija mulsinoši.

''Bet, ja tas tiek darīts, tad būtu vērts arī mūs kā iedzīvotājus šeit iesaistīt. Mēs zinām šo apkaimi, man pat ir dokumenti, kur šis piebraucamais ceļš ir ierakstīts ar citu nosaukumu -  Ciemata iela,'' saka Greiškalns.

Afeldu iela

Jaunā kārtība skaidrību nav ieviesusi. Afeldu ielu kartē atrast nevar. Arī mājām vēl ir vecās šiltes. Bet iestādes jau saņēmušas jaunās adreses. Stādaudzētavā strādājošais Dainis saka, cilvēki maldās, meklējot adresi:

''Ir vienkārši ''Waze'' salikt precīzi, ka atved līdz šejienei. Bet, ja meklē tāpat adresi, tad tā Deglava iela arī iet un tas 170.numurs vienkārši neparādās, jo viņš jau te ir iekšā. Un tādu Afeldu ielu vispār neviens nezina.''

Tāda situācija radusies tiesvedības dēļ. Jaunais ielas nosaukums un piešķirtās adreses ir apstrīdētas.

Rīgas būvvaldē par adrešu maiņu atbildīgais Uldis Freimantāls skaidro - ielu nosaukumiem ir jābūt vietvārdiem:

''Konkrēti ja mēs skatāmies Afeldu ielas gadījumu, tas ir ļoti spilgts piemērs, kā tiek dota priekšroka teritorijā jau esošam vietvārdam. Šeit tās ir Afeldu mājas. Freimantāls saka,

tā esot ierasta prakse - ja apkaimē ir vietvārds, kuru iedzīvotāji zina un lieto, tad tam tiek dota priekšroka, veidojot ielu nosaukumu. Iedzīvotāji savukārt iebilst - par Afeldu vārdu uzzinājuši vien no domes.

Greiškalns, kurš vērsies tiesā, stāsta: uzzinot jauno nosaukumu, sākuši par interesēties. Periodikā un bibliotēku grāmatās uzzinājuši, ka apkaimē bijušas Afeldu mājas, kurās dzīvojuši cilvēki ar šādu uzvārdu. Viens no viņiem, Kārlis Afelds, starpkaru periodā esot spiegojis komunistiskās Padomju Savienības labā.

''Tagad, kad es to zinu, man nav īsti forši, ka mēs tagad godināsim to māju iemītniekus, kas varbūt nav bijuši īsti lojāli Latvijas Republikai.'' - Greiškalns nesaprot, kāpēc priekšroka dota šim nosaukumam. Kādreizējā Stopiņu novada apkaimē bijušas mājas ar dažādiem vārdiem. Viņš min piemēru:

Iedzīvotājs, kas tiesājas saka - Šleseru mājas vēsturiski bija tuvāk Afeldu mājām, tad jau par Šleseru ielu vajadzēja dēvēt

''Turpat blakus bija mājas ar nosaukumu ''Šleseri''. Kāpēc ir par labu bijuši Afeldam, nevis Šleseram?''

Vīrietim zināms, ka dome, lemjot par ielas nosaukumu, spriedusi - Šleserus nevarot likt, jo tas ir personvārds. Arī Afeldi ir personvārds, saka Greiškalns, rādot 1939.gada apkaimes karti:

''Mēs runājam par šo stūrīti. Re, te mežiņš, zaļais te. Līdz ar to sanāk, ka, ja iela ir šī, par kuru mēs domājam, tad Šleseri pat ir tuvāk nekā tie Afeldi.''

Tiesājoties iedzīvotāji vēlas vienu – lai pašvaldība dotu iespēju piedalīties šādu lēmumu pieņemšanā.

Domes būvvaldes pārstāvis skaidro, iedzīvotāji var nākt ar rosinājumiem, bet gala lēmums vienalga ir deputātu rokās.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte Vīduša saka, tiesa jau iepriekš norādījusi, ja konkrētam nekustamajam īpašumam tiek piešķirta vai mainīta adrese, tad īpašnieks var iebilst pret jauno, ja tā nav tiesiska un neatbilst likumam. Atceltajā apelācijas tiesas lēmumā uzskatīts, ka cilvēks nevar prasīt piešķirt ielai sev tīkamu nosaukumu.

''Tomēr tiesa var pārbaudīt, vai šī adrese nenonāk pretrunā ar kādu likumu. Šinī gadījumā cilvēks uzskata, ka konkrētā piešķirtā adrese nonāk pretrunā ar likumu tādā ziņā, ka ir pretēja demokrātiskas valsts iekārtas principam. To apgabaltiesa nebija pārbaudījusi,'' secina Vīduša.

Afeldu ielas gadījumā iedzīvotāji iebilst pret, iespējams, valstij nelojālas personas godināšanu.

Bet tiesa nav pat pārbaudījusi, vai mājās, kuras nesa Afeldu vārdu, šāds cilvēks dzīvojis un vai tiešām viņš bijis padomju varas spiegs.

Tiesnese saka, lietas par vietu nosaukumiem nav bieži jautājumi. Bet pa kādam nonāk uz tiesnešu galda. Piemēram, bijusi lieta par Slavas aleju un Jaunā viļņa laukumu Jūrmalā. Kad tiesās punkts tiks pielikts Afeldu ielas strīdam, pagaidām nav zināms.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti