4. studija

Cik SMS drīks sūtīt vienā reizē?

4. studija

Uz cirku!!!

Par namu apsaimniekotajiem

Rīdzinieki kūtri piesaka nākamā gada māju remontdarbus «Rīgas namu pārvaldniekā»

LTV raidījums “4.studija” regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) remontē to, ko nevajag. Uzņēmums gan izsūta saviem klientiem tāmes par iespējamiem darbiem, taču atsaucība no iedzīvotājiem līdz šim bijusi neliela.

Lai gan noteicēji par veicamajiem remontiem, protams, ir mājas iedzīvotāji, tomēr gadījumā, ja iemītnieki pārvaldnieku par savām vēlmēm neinformē, remontdarbus izvēlēsies pats pārvaldnieks.

Uz ielas uzrunāto iedzīvotāju zināšanas par šiem noteikumiem ir atšķirīgas. Tā Elvīra zina, ka uz e-pastu tiek sūtītas tāmes par plānotajiem darbiem nākamajam gadam un tur jāizvēlas darbi, ko uzskata par prioritāriem. Bet, ja iedzīvotāji neizvēlēsies, pat pārvaldnieks pats izgudros, ko darīt, saka Elvīra. Arī Laima zina šos noteikumus, tomēr pati izvēli vēl nav izdarījusi. Savukārt Irēna tiec, ka “kaut kāds papīrs bija”, bet, ko ar to īsti iesākt, viņa nezina.

Un pat ja cilvēki ir informēti par sekām, ar lēmumu pieņemšanu tie tomēr bieži nesteidzas. “Katrā tāmē ir norādīta apsaimniekošanas maksa nākamajam gadam – tas ir viens. Otrs, kam jāpievērš uzmanība, ir plānotie nākamo periodu remontdarbi,” skaidro RNP pārstāve Santa Vaļuma.

Pēc iepazīšanās ar plānotajiem darbiem mājas iemītniekiem ir jālemj, vai piedāvājums viņus apmierina, vai tomēr citi darbi būtu svarīgāki. Populārākie veidi ir aptauja vai kopsapulces sasaukšana. Aptauja ir attālināts veids, kā pieņemt lēmumu - katra dzīvokļa īpašnieka pastkastē tiek iemesta veidlapa: tur tiek noformēts jautājums, lēmums un pārējā informācija, kas attiecināma uz noteikta lēmuma pieņemšanu, un dzīvokļa īpašnieks atzīmē, vai viņš ir par vai pret šo lēmumu.

Savukārt kopsapulce nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieki sanāk klātienē un lemj par kādiem nama pārvaldīšanas jautājumiem, protokolētājs aizpilda lēmumu un tad šo lēmumu iesniedz pārvaldniekam.

“Mums bija sapulce, mēs uzrakstījām vēstuli un aiznesām uz namu pārvaldi,” stāsta kāda iedzīvotāja Ņina. Tikmēr Andris teic, ka bieži vien šī informācija atnāk pēdējā mirklī un bez īpaši lielām izvēles iespējām.

Daudz lielāka atsaucība no iedzīvotāju puses varētu būt tad, ja informatīvajām tāmēm uzreiz tiktu pievienotas arī aptaujas anketas, kurās īpašnieki varētu paust savu lēmumu. Iespējams, tieši sarežģītības dēļ atsaucība no dzīvokļu īpašnieku puses ir tik niecīga.

“Šobrīd aktivitāte ir salīdzinoši neliela no klientu puses, kopumā ir koriģētas 115 tāmes no 4300 dzīvojamajām mājām,” stāsta RNP pārstāve. Tātad tie ir 2,7 % no kopējā RNP apsaimniekoto māju skaita.

Lai gan pārvaldnieks cenšas iemītniekus informēt gan fizisku, gan elektronisku vēstuļu formātā, izskatās, ka tas tomēr nav veiksmīgākais veids, kā sasniegt dzīvokļu īpašniekus. Piemēram, Velta atzīst – lai arī tāmi ir saņēmusi, tomēr tajā rakstīto nesaprot, tāpēc gaida atnākam meitu.

Elvīra spriež: “Varbūt, ka namu apsaimniekošanas meistaram jāatnāk uz savu māju un jāparunā ar cilvēkiem. Tādā veidā tikt skaidrībā varētu.” Arī Andris piekrīt, ka cilvēkiem vajadzētu labāk izskaidrot: “E-pasts vairāk strādā jauniem cilvēkiem, bet veciem cilvēkiem būtu tieši labāk, ka pie viņiem uz mājām kāds atnāk un pasaka. Es zinu, ka ļoti daudzas kaimiņienes ir vecas tantes un viņas e-pastu pilnīgi never vaļā, un pastkastītes bieži vien ir tādas, ka viņas pašas par sevi ir vaļā un viss arī pazūd.”

Korekcijas plānotajos apsaimniekošanas darbos iedzīvotāji var ieviest jebkurā brīdī. Tiesa, lai tie tiktu paveikti iespējami ātrāk, labāk to izdarīt līdz jaunā gada sākumam.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti