Aktuāli

Jānis Bordāns: Mēs rūpēsimies par cilvēku un nevis par to, ka valstij nāk nauda

Aktuāli

SM pārstāvis Tālivaldis Vectirāns par naudas pārdali pasažieru pārvadājumiem

Intervija ar "Rīcības partijas" pārstāvi Daini Moču

Rīcības partijas pārstāvis Močs: Valstij par to ir jādomā - par saviem cilvēkiem

Rīcības partijas deputātu kandidāts Dainis Močs intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka tauta Krimā referendumā pati izvēlējās savu ceļu, ka Latvijā būtu jāsaglabā bilingvālā izglītība un jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis un izdevumi aizsardzībai.
 

Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis. 

ĪSUMĀ:

Ekonomiskos labumus dos sankciju atcelšana un cukura ražošana

Jūsu partijas programmā minēts, ka Latvijas ārpolitikai jābūt līdzsvarotai gan ar Rietumiem, gan Austrumiem un jābūt labām attiecībām ar visām kaimiņvalstīm. Kā arī minēts, ka atteiksieties no postošām sankcijām. Pieļauju, ka domātas sankcijas pret Krieviju. Kā jūs to izdarīsiet, un vai tas nozīmē - ja jūs vadīsiet valdību, mums būs jāstājas ārā no Eiropas Savienības (ES), jo sankcijas jau ir noteikusi visa ES?

Kādā valstī mēs pamostos, ja pie varas nāktu Rīcības partija?

Aigas Pelanes komentārs

Ja Rīcības partija (RP) nāks pie varas un realizēs savu programmu, tad Latvijā vairs nebūs nepilsoņu, jo visi, kas gribēs, varēs kļūt par pilsoņiem. Tāpat visa tauta vēlēs prezidentu.

Interesants ir partijas programmā iekļautais punkts, ka partija apņemas atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti Latvijas tautai nepārdomātu un netaisnīgu reformu rezultātā. Interesanti – kādā veidā tie zaudējumi tiks uzskaitīti un aprēķināti, un kādas reformas ir uzskatāmas par netaisnīgām? Tāpat īsti nav skaidrs finanšu avots, no kā tiks ņemti līdzekļi šīm kompensācijām, arī programmā tie nav uzrādīti.

Kopumā savu tautsaimniecības sadaļu, Rīcības partija balsta uz agrārās ekonomikas atbalstu, turklāt atbalsts paredz arī garantētus valsts iepirkumus vietējai produkcijai. Gribas uzdot tikai vienu jautājumu - kas to visu valsts uzpirkto produkciju apēdīs? Turklāt Latvijā tiks atjaunota arī cukura ražošana. Tur, un nevis kaut kādos augsto tehnoloģiju uzņēmumos, tiks radītas jaunas darba vietas un līdz ar to samazināts bezdarbs. Partijas pārstāvis Dainis Močs intervijā arī atzina, ka pašreiz veikalos nopērkamais cukurs nav tik labas kvalitātes, kāds savulaik bija Latvijas cukurs un piekrita, ka tagad ievārījumi vairs nestāv tik labi.

Te gribas piebilst, ka šī nav vienīgā tā saucamā „mazā” partija, kas joprojām uztur možu mītu par nepieciešamību atjaunot Latvijā cukura ražošanu, jo tikai tā var atdzimt gan „sagrautā lauksaimniecība”, gan „sagrautā rūpniecība”.

Rīcības partija gatava mainīt arī nodokļu politiku. Tā gatava ne tikai samazināt PVN, bet arī akcīzes nodokli tabakai un alkoholam. Močs argumentē - pēdējā laikā labi attīstījusies pierobežas tirdzniecība un tas nes labumu Latvijas tautsaimniecībai. Uz jautājumu – vai labi, ka cilvēki nodzeras, Močs atbild ar vecu un sen zināmu teicienu: kas gribēs dzert, tas nodzersies, kas negribēs dzert, tas nenodzersies.

Pirmkārt, nav jāstājas ārā no ES. Ja mēs – Latvija - esam neatkarīga valsts, tad esam tiesīgi arī pieņemt tādus lēmumus, kas mūsu valstij būs izdevīgi. Tāpēc mēs esam pret postošajām sankcijām, lai atvērtos normālas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm, kas tieši būs izdevīgas Latvijai.

Viena lieta ir ekonomiskie labumi, bet nedaudz kas cits ir pašas sankcijas, kuras ieviesa tāpēc, ka Krievija okupēja Krimu. Vai arī jūs šai versijai nepiekrītat?

Personīgi es šai versijai nepiekrītu. Bija arī pārstāvji no ES, kas skatījās uz šo referendumu. Tur tauta pati izvēlējās šo ceļu.

Jūsu programmā minēts, ka vēlaties samazināt akcīzi degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Par degvielu vēl saprotu, tās cenas šobrīd aug, un tas atstāj ietekmi uz visu tautsaimniecību. Bet kāpēc alkoholam un tabakai?

Pēdējā laikā bija ļoti labi attīstījusies pierobežas tirdzniecība, kas būtu ļoti labi Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Mums vajadzētu vairāk sekot līdzi, lai tirdzniecība pierobežā attīstītos. Mēs uzskatām, ka tas ir izdevīgi.

Bet tas, ka cilvēki nodzeras un smēķēšana izraisa daudzas bīstamas slimības, vai tas ir samērojami?

No vienas puses, tā ir cilvēku izvēle – kas gribēs dzert, tas nodzersies, kas negribēs dzert, tas nenodzersies. Tāpat ir ar smēķēšanu. No otras puses, tā doma ir tāda, ka mēs vēlamies, lai, piemēram, no katra litra vai puslitra nopirktā alkohola daļa no tās summas aiziet kultūrai vai veselības nozarei.

Par cik vēlaties samazināt akcīzes nodokli?

Atstāt iepriekšējā līmenī, kāds bija.

Savā programmā minat arī to, ka atjaunosiet cukura ražotni. Konkrēti – kā? Vai tas ir jādara valstij, vai tomēr jāgaida privātais investors?

Domāju, ka, pirmkārt, tas būs izdevīgi valstij, tas būs izdevīgi mūsu iedzīvotājiem. Salīdzinot cukura kvalitāti, kāda tā ir patlaban Latvijā, mums ir diezgan sliktas kvalitātes.

Jūs esat veikuši analīzes?

Nē. Tas ir vienkārši saprotams. Cilvēki daudzi saka - apskatoties, kāds cukurs bija iepriekš, kad to ražoja Latvijā, un kāds tas ir tagad veikalos pieejams.

Ievārījums vairs tik labi nestāv?

Jā.

Kas atjaunos to cukura ražotni?

Es domāju, ka to būtu ļoti labi atjaunot valstij.

Tad valsts liek iekšā tur naudu?

Jā, un tas automātiski dos ekonomisku izaugsmi lauksaimniekiem, jo valsts garantēs no viņiem iepirkumu. Un tālāk viss caur nodokļu sistēmu atgriezīsies valsts kasē.

No tās cukura ražošanas, kas bija Latvijā, cilvēki paši izlēma atteikties un saņemt kompensācijas.

Tas vairāk bija spiediens no ES.

Būtu jāsaglabā bilingvāla apmācība

Augstskolās tika ierobežots svešvalodu lietošanas apmērs. Kā rīkoties ar skolām? Vai būtu jāpaliek krievu un latviešu skolām, vai tomēr no šī dalījuma būtu jāatsakās? Varbūt jau bērnudārzos nevajag pieļaut šādu dalījumu?

Mūsu partijas nostāja ir ļoti vienkārša. Vajadzēja saglabāt bilingvālo apmācību, jo tas sekmētu dažādu valodu zināšanu. Jebkuras valodas zināšanas ir cilvēku bagātība. Otrkārt, līdz ar to mēs sekmētu, ka cilvēki daļu mācās savā dzimtajā valodā. Treškārt, mums būtu jādomā arī par latgaliešu valodas saglabāšanu, kuršu valodas saglabāšanu, jo tā ir mūsu valsts nacionālā bagātība.

Neviens jau neliedz mazākumtautību skolās mācīt atsevišķus priekšmetus viņu valodā, bet vai tomēr nebūtu jādomā vairāk par sabiedrības integrāciju un jāveido sabiedrība uz vienas valodas bāzes?

Tāpēc arī saku, ka vajag bilingvālo apmācību, kur pārsvarā ir latviešu valoda kā valsts valoda, bet tai skaitā ir priekšmeti, kas paliek dzimtajā valodā.

Ko jūs domājat par augstskolu likuma izmaiņām, vai vajadzētu ierobežot apmācību svešvalodās?

Mūsu partijas uzskats ir viennozīmīgs – vajadzēja atstāt, lai svešvaloda būtu.

Vai tikai Eiropas valodās varētu mācīt, vai arī, piemēram, krievu vai ukraiņu valodā?

No citām valstīm arī. Kāpēc gan ne? Skatoties to pašu krievu valodu vai ukraiņu valodu, ko jūs pieminējāt, – lai cilvēki brauc pie mums un mācās, maksā par mācībām, kas ienāk kā naudiņa mūsu valsts kasē.

Jūsu programmā ir punkts, ka vajag vairāk budžeta vietu tām profesijām, kas valstī ir nepieciešamas. Bet šobrīd jau tā ir. Vai jūs domājat, ka vajag vēl kaut kā īpaši atbalstīt?

Vēl īpašāk. Budžeta vietas piešķir tiem pašiem mediķiem, lai viņi nāktu mācīties. Kā zināt – medicīnas nozarē ļoti trūkst darbinieku. Cilvēks var atnākt un izmācīties par velti, taču ar tādu nosacījumu, ka noteikts laiks viņam ir jāatstrādā valsts labā. Pārsvarā mediķi izmācās un saņem diplomu šādā veidā, tad lielākā daļa šeit pastrādā, lai iegūtu vai nostiprinātu kādas svešvalodu zināšanas, un pārsvarā viņi brauc projām. Līdz ar to būtu cilvēki motivēti palikt šeit strādāt, un būtu nepieciešamais speciālistu daudzums valstij.

Tātad, ja cilvēks mācās augstskolā budžeta vietā, tad viņam ir noteiktas saistības pret valsti, proti, noteikts gadu skaits jāatstrādā?

Jā, tas būtu ļoti izdevīgi gan valstij, gan mūsu iedzīvotājiem.

KNAB darbojas maznozīmīgi

Vai būtu jāstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vai arī tas ir pietiekami stiprs un varošs strādāt un ir spējīgs atklāt arī koruptīvos gadījumus?

Skatoties uz KNAB darbību Latvijā, varētu teikt, ka tas darbojas maznozīmīgi.

Vai tādā gadījumā KNAB ir jāstiprina? Piemēram, jādod vairāk naudas, lai viņi atrod labākus speciālistus? Vai arī – KNAB vispār ir jālikvidē?

Es uzskatu, ka, vienā ziņā, varētu to pat likvidēt. Vai arī, otrā ziņā, tad ir jāmeklē tādi speciālisti, kas nebūs saistīti ne ar politiku, nebūs atkarīgi no spiediena uz viņiem.

Vai jums neliekas, ka pašreizējais jaunais KNAB vadītājs Straumes kungs varētu KNAB vadīt labi?

Neizskatās, atklāti sakot.

Kāpēc?

Pēc tā, kas notiek KNAB, ko skatos presē un lasu informāciju, un tā tālāk – daudzas lietas, kuras vajadzētu uzsākt, netiek uzsāktas.

Aizsardzībai izdevumi jāsamazina

Jūlijā bija NATO samits Briselē, kur uzstājās arī Trampa kungs un runāja par to, ka vajag piešķirt papildu naudu aizsardzībai. Paralēli arī Latvijā tiek runāts par Eiropas armijas izveidi. Kāda ir jūsu partijas nostāja – vairāk naudas ieguldīt NATO vai arī veidot pašiem savu – Eiropas armiju?

Pirmkārt, ekonomiskā situācija Latvijā neatļauj palielinātus līdzekļus ieguldīt NATO, ko Trampa kungs pieprasīja. Pēc mūsu partijas nostājas – aizsardzībai ir jāsamazina izdevumi, un tos vajadzētu novirzīt veselības aizsardzībai, veselībai.

Par cik jāsamazina?

Es domāju, ka no tiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas armijas uzturēšanai pietiktu ar 0,5 – 1%. Tas ir Latvijas armijas uzturēšanai.

Bet vai Eiropas armija būtu nepieciešama?

Pēc mūsu uzskatiem – nē, nevajadzētu. Katrai valstij, kas ir neatkarīga, ir vajadzīga sava armija. Vienīgais, kas nepieciešams, nevis kopējas Eiropas armijas izveide, bet gan labāka sadarbība. Tas arī viss.

Vai Latvija ārēja uzbrukuma gadījumā varētu aizstāvēties ar savu armijas lielumu?

Ar savu armijas lielumu, līdz atnāk palīgspēki, varētu aizstāvēties. Tāpēc nebūtu vajadzīgs izveidot lielu ES armiju.

Bet NATO tad arī mums nebūtu vajadzīgs?

Mans personiskais viedoklis ir – kāpēc Latvija kā neatkarīga valsts pieļauj atrasties Latvijas teritorijā citas armijas daļām?

Ko jūs domājat par obligāto militāro dienestu – vai tas būtu jāatjauno?

Latvijā obligāto dienestu varētu atjaunot, ja šeit būtu normāla ekonomiskā izaugsme, no kuras līdzekļus arī varētu novirzīt obligātajam dienestam.

Pēc cik ilga laika tas varētu notikt?

Tas ir atkarīgs no tā, kāda būs ekonomiskā izaugsme Latvijā. Ja būs valsts bagāta… Skatoties uz mūsu jaunatni, jaunatnei obligātais dienests ir vajadzīgs.

Ja mēs salīdzinām ar pagājušā gadsimta 90.gadiem, tad šobrīd esam ļoti bagāti.

Es tā šobrīd neuzskatīšu. Uzskatu, ka tad, kad mums bija sava valūta – lats, tad mēs bijām daudz bagātāki nekā patlaban.

Minimālā pensija = minimālā alga

Jums programmā ir rakstīts, ka pensijas apjoms jānosaka, sākot no minimālās algas. Šobrīd minimālā alga ir 430 eiro mēnesī. Tā būtu arī minimālā pensija?

Jā, tā būtu minimālā pensija. Pie manis kā pie jurista ir griezušies cilvēki pēc padoma, pēc izskaidrojuma, piemēram, kāpēc sieviete, kas dzemdējusi trīs bērnus, aiziet pensijā un saņem 80 eiro mēnesī. Kā viņa par to naudu var izdzīvot? Vai – kā presē ir rakstīts, ka sieviete, kas nostrādājusi 30 – 40 gadus, aizejot pensijā, saņem 40 eiro.

Tāpēc mēs uzskatām, ka tas būtu tas līmenis, no kura pensijām vajadzētu augt uz augšu.

Vai esat rēķinājuši, cik reāli tas varētu izmaksāt valsts budžetam?

Valstij par to ir jādomā, par saviem cilvēkiem un tādā veidā.

Šobrīd Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma. Kā jūs uzskatāt – vai tā ir laba, adekvāta, vai tā tomēr būtu jāmaina?

Es uzskatu, ka tā tomēr būtu jākoriģē. Jo, skatoties uz tām lielajām pensijām, kas beigās ietekmē to, ka pensiju līmenis mums ir vidējs, bet pārējā tauta dzīvo nabadzībā.

Kā to mainīt – vai vispār atteikties no pensiju trīs līmeņiem un maksāt pensijas no valsts budžeta, vai lai katrs rūpējas pats par sevi un krāj pats savām vecumdienām, un vispār nav tādas pensijas Latvijā?

Pirmkārt, ja vispār nav pensijas Latvijā, kāpēc gan tad cilvēki visu laiku maksā nodokļus Latvijas valstij. Sāksim no tā – ja mēs visu savu darba mūžu maksājam nodokļus, tad valstij tās pensijas jāmaksā.

Darbaspēka ievešana radīs haosu

Šobrīd Latvijā sāk trūkt darbaspēka. Jūsuprāt, darbaspēks būtu jāieved vai jāmeklē rezerves esošajos bezdarbniekos? Ko darīt?

Sāksim ar ļoti vienkāršu variantu – lai gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem būtu izdevīgi, mēs savā programmā paredzam, ka vēlamies samazināt nodokļus. Tas automātiski būs gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem izdevīgi, jo tad uzņēmējs varēs pacelt algas. Daudzi cilvēki šobrīd neiet strādāt dēļ zemajām algām. Ja trūkst inženieru un vēl kaut kā, tad mūsu programmā ir minēts, ka jādod ir budžeta vietas mācīties – lūdzu, būs mums cilvēki ar izglītību un kas varēs strādāt attiecīgajā amatā. Un, ja viņam būs normāla samaksa, tad arī paliks šeit strādāt.

Bet ko darīt? Saukt atpakaļ tos, kas aizbraukuši?

Ļoti daudzi, ar kuriem esmu runājis un kuri strādā pagaidām Anglijā, Norvēģijā, Vācijā, ir ar mieru atgriezties atpakaļ, ja šeit būs normāla nodokļu politika, adekvāta samaksa par attiecīgu darbu. Cilvēki ir gatavi braukt atpakaļ.

Tad mums būvniekus no Ukrainas vai Baltkrievijas nevajag?

Nē, tas būs lielāks haoss valstī nekā kaut kas cits. Sāksies atkal kaut kādas melnās shēmas – kā viņus šeit ievest, legāli vai nelegāli, kā nemaksāt nodokļus. Labāk visu darīt atklāti.

Pagājušā gada dati liecina, ka ēnu ekonomikas apmērs ir atkal pieaudzis. Kā rīkoties? Kā samazināt ēnu ekonomiku?

Pirmkārt, ir jāsakārto nodokļu sistēma, jāsamazina nodokļi.

Piemēram, cik lielam ir jābūt pievienotās vērtības nodoklim (PVN)?

PVN patlaban būtu jāsamazina līdz 18%.

Cik lielām būtu jābūt sociālajām iemaksām?

Sociālās iemaksas jāatstāj tādā pašā apmērā, kādas ir. Un, skatoties vēl par PVN, piemēram, mēs vēlamies, lai pārtikas produktiem, kas ir izaudzēti Latvijā, būtu 5% [PVN]. Tas atvieglotu gan cilvēku dzīvi, gan uzņēmēju dzīvi. Viņi būtu konkurētspējīgi ar poļu precēm.

Bet kā tad jūs atšķirsiet to poļu ābolu no vietējā?

Tas ir dienestam jāatšķir, ne jau mums.

Ko darīt ar aplokšņu algām?

Valsts ieņēmumu dienestam ir kārtīgi jāstrādā, lai tās iznīcinātu.

Nedrīkst slēgt mazās skolas

Kā jūs uzskatāt – vai, ņemot vērā to cilvēku daudzumu, kas ir patlaban Latvijā, būtu nepieciešams samazināt pašvaldību skaitu?

Pašvaldību skaitu patlaban nevajag mainīt. Vienīgais, ko es varētu par reģionu attīstību teikt – nekādā gadījumā nevajadzētu slēgt skolas. Pirmkārt, ja kādā pagastā aizslēdz skolu, tad tas pagasts pēc trim pieciem gadiem izmirst, jo cilvēki no turienes brauc projām tikai tāpēc, lai nemocītu savus bērnus, kuriem no rīta piecos ir jāceļas, lai aizietu uz autobusu un tas autobuss aizvestu viņus uz 20-30 km attālumā esošo skolu. Kamēr tas bērns līdz tai skolai tiek, viņš jau ir noguris.

Bet vai jūs gribētu, lai jūsu bērns mācās klasē, kurā ir pieci skolēni viņa vecuma grupā un vēl kādi trīs pielikti vai nu vecāki, vai arī jaunāki, un vienlaicīgi notiek stunda?

To nevajadzētu darīt.

Tie pieci bērni, kas būs vienā klasē, būs daudz zinošāki nekā tajā klasē, kur būs 30 bērni. Tiem 30 bērniem viens skolotājs arī nevar visur līdzi izsekot.

Jautājums ir par savstarpējo konkurenci, motivāciju un vai tas viens skolotājs paralēli, piemēram, fizikas mācīšanai, nemāca vēl matemātiku, darbmācību un latviešu valodu.

Katrā skolā ir jābūt skolotājam savā vietā. Ja viņš māca fiziku, lai viņš māca fiziku.

Tad sanāk, ka sabiedrībai ir jāmaksā skolotājiem normāla alga, neatkarīgi no tā, vai viņš māca 30 cilvēkus vai vienu bērnu?

Es domāju, jā. Apskatoties kaut vai vēsturē un apskatoties kaut vai tā saucamos privātskolotājus, kas mācīja bērnus privāti – tas bērns bija gudrāks nekā tas, kas mācījās lielajās klasēs.

Iepriekšējos periodos nauda no ES fondiem vairāk tika izmantota reģionos. Rīgai no ES fondiem tika salīdzinoši maz. Vai būtu jāiegulda un jāstiprina arī Rīga, vai Rīgā ir pašpietiekama un tai ir pašai jāattīstās, un labāk tomēr attīstīt reģionus?

Patlaban Rīga Latvijā ir viena no tām pilsētām, kur ir gan darbs, gan notiek ekonomiskā izaugsme. Reģionos tas viss nenotiek. Otrkārt, ja pakāpeniski sāksim atjaunot to pašu gandrīz likvidēto lauksaimniecību, tātad reģioni sāks augt, visās pilsētās notiks izaugsme, kas galu galā atkal nonāks pie Rīgas. Tādā veidā tas viss pakāpeniski notiks. Mēs uzskatām, ka vispirms ir jāattīsta reģioni.

Jūs jau pieminējāt lauksaimniecību. Šobrīd lauksaimniecībā, īpaši lielās saimniecības, patlaban daudz iegulda konkurētspējas attīstīšanā – nopērkot vienu vai divus traktorus, tām vajag vienu vai divus darbiniekus. Tāpēc daudzi ir spiesti iet prom no laukiem, jo nav darba. Kā jūs uzskatāt – vai būtu jāturpina attīstīties šīm lielajām, konkurētspējīgajām saimniecībām, vai tomēr būtu jāmaina lauku politika un jāattīsta mazākas saimniecības?

Skatoties nesenajā vēsturē – laukos katrā lauku sētā laucinieks turēja vienu divas gotiņas. Viņš pelnīja naudiņu no tā pieniņa, ko varēja nodot. Pēc pašreizējās likumdošanas, lai viņš to pieniņu varētu nodot, jāiegulda liela nauda, kas cilvēkam nav izdevīgi, un līdz ar to viņš tos lopus ir likvidējis un savā saimniecībā nestrādā. Ko pārsvarā cilvēciņi dara? Viņi savu zemīti atdod lielajām saimniecībām, kas to zemi apstrādā.

Mūsu uzskats ir, ka jāattīsta ne tikai lielās saimniecības. Laukos ir jāattīsta gan vidējās, gan mazās saimniecības, lai viņi normāli varētu strādāt.

Vai, jūsuprāt, būtu kaut kādā veidā jāmaina arī atbalsta politika?

Rīcības partija agrāk bija eiroskeptiķi. Mēs pārsvarā bijām pret to sistēmu, kas tika vērsta no ES pret mūsu valsti. Tā nevienlīdzība, kas notiek lauksaimniekiem, subsīdijas, ko viņi saņem – kāda summa ir Latvijā un kāda ir, piemēram, Vācijā? Es uzskatu, ka tas viss ir jāsakārto.

Tad jūs uzskatāt, ka mūsu lauksaimniekiem jāsaņem tikpat daudz, cik Eiropā?

Jā, ja mēs esam vienlīdzīga ES valsts, tad mums vienlīdzīgi viss jāsaņem.

Vai ir nepieciešama arī iekšējā pārdale Latvijā? Vai būtu nepieciešamas īpašas atbalsta programmas nevis tiem lielajiem zemniekiem, kuriem būtiski saņemt vienlīdzīgas subsīdijas ar Eiropas zemniekiem, bet arī, piemēram, mazajiem lauksaimniekiem?

Mūsu programmā tas ir iekšā, ka, piemēram, lauksaimniekiem vajag piešķirt no valsts bezprocenta kredītus. Taču, no otras puses, ja piešķiram bezprocenta kredītu, mums ir jāseko līdzi, kur tā nauda tiek tērēta. Ja tiks tērēta tehnikas iegādei – jāskatās, vai cilvēkam tas ir vajadzīgs vai nav. Piemēram, noliktavas uzcelšanai. Lūdzu, bet mēs sekojam līdzi. Ja uzcēla noliktavu – ļoti labi. Ja sāka strādāt – tātad to kredītu valsts dabūs atpakaļ. Ir jākontrolē bezprocenta kredītu sniegšana.

Tātad ir labi, ka laukos ir jebkāda veida uzņēmējdarbība, neatkarīgi no tā – liela vai maza?

Jā. Jābūt gan lieliem, gan maziem. Skatoties no [pagājušā gadsimta] 20.-40.gadam, kā tas notika Latvijā – bija gan lielas saimniecības, gan vidējas, gan mazas. Bet visi strādāja.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti