Kodoluzbrukuma gadījumā radioaktīvais piesārņojums visbīstamākais ir pirmajās stundās. Par kodoldraudu iespējamību atbildīgie dienesti iedzīvotājus brīdinās laicīgi, tāpēc ir svarīgi saprast, kā šādā krīzes situācijā rīkoties.
AM parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (“Attīstībai/Par!”) norādīja: “Ja jebkāda kodoluzbrukuma gadījumā atrodas ārpus telpām, tad ir svarīgi patverties aiz jebkā, aiz kā var patverties. Vai tā ir kāda siena, vai tā ir māja, vai tas ir koks. Jebkas, kas ārpusē palīdz radīt kādu šķērsli, ir labi. Protams, ideālā versijā ir mēģināt nokļūt iekštelpās.”
Savukārt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kapteinis Oskars Rozenbilds skaidroja: “Ja jūs esat bijuši ārā kodolsprādziena laikā, tad, ierodoties drošā vietā, uz jums, iespējams, būs radioaktīvais piesārņojums. Jums būtu jāatbrīvojas no apģērba, kas ir mugurā, un jāieiet dušā, jāmazgājas ar ziepēm.”
Kodoluzbrukuma gadījumā visdrošāk būtu paslēpties dzelzsbetona vai ķieģeļu ēkās, vislabāk šo ēku pagrabos. Noteikti jāizvairās no ēku augšējiem stāviem.
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Romualds Ražuks sacīja: “Dažas pirmās stundas ir ļoti svarīgi neiet ārā. Aizvērt logus, ventilāciju, spraugas aiztaisīt zem durvīm.”
Kodoluzbrukums nav gluži tas pats, kas kodolkatastrofa, piemēram, Čornobiļas atomelektrostacijā. Proti, postījumi un radiācijas līmenis šādā gadījumā būs lokālāki.
“Pareizāk būtu teikt, ka tie ir nevis kodolieroči, bet netīrās bumbas. Pie kāda konvencionālā sprādzienbīstama priekšmeta pievieno kādu radioaktīvu elementu. Pēc sprādziena tiek radīts arī radioaktīvais piesārņojums,” paskaidroja Rozenbilds.
Tomēr arī šādas netīrās bumbas ir ļoti bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai. Eksperti pēc šāda uzbrukuma iesaka palikt iekštelpās vismaz 24 stundas. Tā kā sakari var būt traucēti, jāseko līdzi paziņojumiem radio. Ir vērts profilaktiskos nolūkos lietot joda tabletes.
Ražuks norādīja: “Tabletes 0,125 grami. Pieaugušajam septiņas dienas pa vienai tabletei, bērnam pa pustabletei. Piesātina vairogdziedzeri, un radioaktīvajam jodam tur vairs it kā nepaliek vieta. Bet, protams, ir cēzijs, radons un citi bīstamie radioaktīvie elementi, no kuriem jods nepasargā.”
LU zinātnieki šobrīd strādā pie universālas pretindes izveides, kas ļaus cilvēka organismam labāk tikt galā ar šiem radioaktīvajiem elementiem. Pirmie prototipi jau ir gatavi.
Kodoluzbrukuma gadījumā nevajadzētu smēķēt un jāizvairās lietot ūdeni no atklātām ūdenstilpnēm. Savukārt uzturā lietojama tikai tā pārtika, kas pirms tam atradusies slēgtos iepakojumos.
