Arī nozare aicina Ribicki turpināt iesākto, vienlaikus atgādinot, ka universitātei būtu vairāk jādomā par tās reģionālo filiāļu attīstīšanu.
Pašreizējo rektoru atkārtotām vēlēšanām virzījušas visas deviņas universitātes fakultātes, paši studenti un arī darba devēji. Citu pretendentu neesot bijis. Vairums uzteic universitātes infrastruktūras sakārtošanu un to, ka būtiski pieaudzis gan vietējo, gan ārvalstu studentu skaits. Rektoram atbalstu pauda tostarp universitātes Padomnieku konventa loceklis, „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un RTU Senāta priekšsēdētāja Elīna Gaile-Sarkane.
Ārvalstu studentu skaits ir pieaudzis līdz 11% īpatsvarā, tādā veidā apliecinot, ka Tehniskā universitāte ir spēcīgs spēlētājs starptautiskā mērogā. Ir notikusi Tehniskās universitātes koncentrācija Ķīpsalā, veicot vērienīgu veco fakultāšu un dienesta viesnīcu atjaunošanu, kā arī jaunu fakultāšu ēku celtniecību. Nozīmīga universitātes panākumu nodrošināšanai ir profesora Ribicka organizatoriskā un sabiedriskā darbība.
„Mēs šodien varam sevi droši dēvēt par internacionālu augstskolu, jo varam lepoties ar nepārtraukti pieaugošu ārvalstu studentu skaita dinamiku,” sacīja Žīgurs.
„Mēs esam ieguvuši Eiropas Universitāšu asociācijas institūciju novērtēšanas kvalitātes zīmi, un mēs varam lepoties ar daudziem citiem starptautiskiem sasniegumiem. Protams, jāatzīmē arī tas, ka jau otro gadu Rīgas Tehniskā universitāte ir lielākā Latvijas augstskola studējošo skaita ziņā,” teica „Latvenergo” vadītājs.
Vēlēšanās Ribickis saņēma 159 no 180 balsīm, un šis būs viņa otrais, beidzamais termiņš. Tuvāko piecu gadu laikā rektors cer uzlabot studiju kvalitāti un piesaistīt vēl vairāk ārvalstu studentu.
„Pirmkārt, nepārtraukta studiju kvalitātes uzlabošana,” galveno mērķi iezīmē Ribickis.
„Mums ir dažādas iespējas to darīt starptautiski un tiešām paaugstināt tā saucamo internacionalizācijas pakāpi. Mums tagad ir vairāk nekā 10% ārzemju studentu. Es domāju, ka mēs varam sasniegt 20% robežu. Tas vienlaikus ir arī veids, kā piesaistīt papildu finanšu resursus jau pie esošā finanšu plānojuma vismaz nākošajiem gadiem. Nav redzams, ka budžeta dotācija varētu palielināties,” sacīja RTU rektors.
Kamēr Ķīpsala pamazām kļūst par RTU studentu pilsētiņu, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš aicina vairāk attīstīt arī universitātes reģionālās filiāles, kas pagaidām atstātas novārtā.
„Ir arī jāpievērš uzmanība vairāk filiālēm. Mums jau tehniskie speciālisti ir vajadzīgi visos Latvijas novados, tai skaitā arī Latgalē. Es domāju, ka tas ir jāsakārto, un tas būs,” saka Rantiņš.
Universitātei patlaban ir filiāles Cēsīs, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
