Režisors atzina, ka regulāri domā par politikā notiekošo un to, kam varētu atdot savu balsi nākamajās vēlēšanās. Taču pašlaik viņš īsti nesaprot, par ko varētu balsot, jo neredz atšķirību starp politiskajām partijām.
Pēc režisora teiktā, agrāk bija ticība un "liberālākas perspektīvas", bet tagad partijas ir kā "viens veselums". Ja agrāk ar "plusiņu un mīnusiņu sistēmu, sadarbojoties ar savu sirdsapziņu", vēl varēja "izlavierēt" un vēlēšanās izdarīt savu izvēli, tad tagad tas diezin vai izdotos.
"Un man gribās redzēt to valsti, kur ir politiķi, par kuriem es gribu atdot savu balsi," noteica Kairišs.
"Šobrīd notiek viss, lai nemanītu to [politiķu] darbu," sprieda režisors, paužot viedokli, ka Latvijas politikai ir raksturīgs tas, lai sabiedrība redzētu, ka Latvijas vide ir sakārtota. "Un viņi [politiķi] vairs ne par ko necīnās. Viņi cīnās par to, lai tādā sakārtotībā tas turpinātos."
Režisors minēja, ka, piemēram, cīņa par Rīgas vadību politikā nenotiek – galvaspilsēta "atstāta" partijai "Saskaņa" un Krievijas ietekmei.
"Viņi šo cīņu ir atdevuši," uzskata Kairišs, norādot, ka pie varas esošajām partijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Nacionālajai apvienībai (NA) un partijai "Vienotība" – Rīgas mēra amatam vajadzēja izvirzīt vienu, spēcīgu kandidātu, kas varbūt neuzvarētu vēlēšanās, "bet, kas savāktu kādas balsis".
Iespējams, ZZS, NA, partijas "Vienotība" un "Saskaņa" retorikā atšķiras. "Bet principā viņi savā starpā visu jau ir sakārtojuši. Un viss. Tā ir totālā stagnācija. Labi, nekas briesmīgs nenotiek, mēs par to varam priecāties. Bet, vai tas ir tas virziens, kas Latvijai ir vajadzīgs?" vaicāja Kairišs.
Režisors atzina arī: aizejošajā gadā varētu maz ko pozitīvu saskatīt, ja Latvijā nebūtu tādu cilvēku kā skeletonisti brāļi Martins un Tomass Dukuri, kas Krievijas atbalstītās dopinga politikas dēļ uzdrošinājās boikotēt Sočos plānotās sacensības.
"Tas ir izcili, ka mums ir tādi [sportisti] kā Dukuri," uzskata režisors,
norādot, ka abi sportisti ar savu lēmumu boikotēt Sočos plānotās spēles parādīja savu stingro stāju, "riskējot ar visu savu karjeru".
Režisors teica arī, ka nepiekrīt Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa viedoklim, ka Latvijā trūkst līderu, kas spēj iedvesmot panākumiem.
"Visi grib paļauties uz līderiem. (..) Tā ir tāda jauka pakļaušanās forma," vērtēja režisors un piebilda, ka nevajag meklēt līderus un "laimes lāčus", bet gan darīt to, ko uzskata par vajadzīgu pat tad, ja "vajag iet pret straumi".