Rēzekniešus sarūgtina vēsturiskas ēkas nojaukšana veikala «Lidl» dēļ

Rēzeknē ir uzsākta tirdzniecības centra “Lidl” būvniecība, taču nepieciešams nojaukt trīs ēkas, kuru vietā atradīsies veikala stāvlaukums. Lēmums par vienu no ēkām, kas celta 1930. gadā, Rēzeknē ir raisījis neizpratni, un daudzi rēzeknieši uzskata, ka šī ēka bija jāsaglabā, jo tā ir vēstures liecība.  

Aizvadītajā nedēļā Rēzeknē pie viadukta tika norobežota teritorija un uzlikts informatīvs plakāts, ka šajā vietā tiks būvēts veikals. Būvniecības ierosinātājs SIA “Lidl Latvija” darbus solot pabeigt jau pēc gada.

Rēzekniešus sarūgtina vēsturiskas ēkas nojaukšana «Lidl» centra dēļLāsma Zute

    Vietā, kur paredzēts veikals, tiek nojauktas trīs ēkas, par vienu no tām daļa sabiedrības ir nepatīkami pārsteigta, jo uzskata, ka tā ir vēsturiska un bagātina pilsētas tēlu.

    Ēka ir divstāvu, celta trīsdesmitajos gados, tolaik tajā dzīvoja Rēzeknes cietuma priekšnieks ar ģimeni. Tagad tur atradās dažādas iestādes.

    Neparasts ir ēkas vizuālais izskats.

    “Šeit mēs redzam trīsdesmitā gada standarta funkcionālo stilu, ja mēs paskatīsimies uz ēkas ieeju, tad tas ir tāds interesants klasicisma elements, kolonveida ieeja ar portiku augšā. Šī ēka ir nozīmīga, jo tā ir viena no pēdējām, kas sniedz kaut kādu informāciju par apbūvi, kas ir bijusi pirms astoņdesmit, deviņdesmit gadiem,” stāsta vēsturnieks Kaspars Strods.

    Arī sociālajos tīklos cilvēki pauduši sašutumu, sakot, ka Rēzeknē vēsturiskās apbūves šobrīd ir palicis pavisam maz, tāpēc šādas ēkas ir vērtība.

    Kaspars Strods norāda, ka līdz ar ēkas nojaukšanu neatgriezeniski pazūd daļa no vēstures. Taču ēka ir privātīpašums, tai nav ne valsts, ne vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa.

    Vien tāpēc, ka tā izskatās citādāk nekā citas, tas nevar būt ierobežojums, lai to neļautu nojaukt, skaidro Rēzeknes pilsētas pašvaldības būvvaldes vadītājas vietnieks Imants Gaiduļs. Par to, vai nekad būvvaldē nav skatīts jautājums, vai šo ēku nepieteikt kultūras pieminekļa statusa izvērtēšanai, Imants Gaiduļs norāda, ka tas nav būvvaldes pienākums.

    “Iespējams, pašvaldības kā tādas, pilnīgi noteikti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārziņā ir gan esošā mantojuma saglabāšana, gan jaunu objektu rašanās procedūra,” saka  Imants Gaiduļs.

    Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre norāda, ka viņu aizsardzībā šīs ēkas nav, tāpēc nevar neko komentēt par tās nozīmīgumu.

    “Ēkas nojaukšana ar Nacionālo kultūras mantojumu pārvaldi nebija jāsaskaņo, tā ir būvvaldes kompetence. Būvvalde pie Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nav vērsusies izvērtēt ēkas kultūrvēsturisko vērtību,” atzina Vilma Platpīre.

    Ikviena persona var rakstīt iesniegumu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei, lai pieteiktu objektu izvērtēšanai. Un pieteicējs var nebūt konkrētā objekta īpašnieks.

    “Var rakstīt iesniegumu brīvā formā, rakstot pamatojumu, kāpēc būtu jāizskata konkrētā objekta iekļaušana pieminekļu sarakstā: vēsturiskā informācija, saglabājušās vērtības, interesanta vēsture, mākslas darbs. Akcentēt, kas ir vērtīgs šajā objektā, brīvā formā, pievienojot klāt fotogrāfiju,” skaidro Vilma Platpīre.

    Ēka, par kuru raisījušās pārdomas, pamazām tiek nojaukta, laukumā notiek darbi, lai sagatavotos “Lidl” veikala būvniecībai. Cilvēkus pārsteidz arī tas, ka pilsētā ienāk jauns veikals, jo šobrīd to ir pietiekami daudz.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti