De Facto

Lietuvieši: «Maximai» sveša cilvēcība

De Facto

Katovices traģēdijas mācības

Pēta Zeimuļa būvniecības kvalitāti

Rēzeknes «Zeimuļs» ekspluatācijā nodots ar pārkāpumiem

"Re&Re" celtais Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs ekspluatācijā nodots, pārkāpjot normatīvos aktus par būvju nodošanu ekspluatācijā, jo uz akta nav bijis projekta autora paraksta, svētdien, 1.decembrī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Pašvaldība uzskata – pārkāpuma nav, un būtībā uzņēmusies atbildību par to, ko atteikusies arhitekte.

Gandrīz septiņus miljonus latu vērtā ēka ir droša lietošanai, tomēr eksperti norāda uz virkni pārkāpumu, kas pieļauti būvniecības laikā. Tagad, lai noskaidrotu, kam ir taisnība un cik daudz līdzekļu Rēzeknes pašvaldībai atmaksāt no Eiropas fondiem, piesaistīti vairāki eksperti, kuriem jāvērtē iespējamās atkāpes no sākotnējām iecerēm.

"Zeimuļa" ekspluatēšana ir droša – tas ir vienīgais, par ko vienās domās ir visi eksperti. Pārējais, kas saistīts ar ēkas būvēšanu, izskatu un būvdarbu laikā veiktām izmaiņām, tiek risināts pamatīgos strīdos nu jau otro gadu, tostarp – valsts pasūtītā ekspertīzē.

"Mums ir jāgūst pārliecība, ka tur nav kaut kas dubultā pārmaksāts vai neattiecas uz līguma nosacījumiem. Un otrs ir apstāklis, kas attiecas uz ēkas drošību. Mūsu pieaicinātie eksperti ir izteikušies, ka tur pastāv bažas par atsevišķiem risinājumiem, kas nenodrošina ēkas drošību. Tur ir izteiktas bažas par durvju un starpsienu ugunsdrošību, par fasādes nestspēju," raidījumam "De facto" stāsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu ieviešanas un uzraudzības departamenta direktors Haldors Ivanovskis.

"Zeimuļa" autore darbu veicējiem pārmet, ka betons nav spoži gludens, ka vienas durvis aizstātas ar citām, ka evakuācijas izejā uzradies bīstams slieksnis un betona grīda pārkrāsota. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) neslēpj, ka pats aktīvi stāvējis klāt būvdarbos, iestājas par būvniekiem un uzsver, ka risinājumi mainīti, jo vajadzējis tos ne tikai uzlabot, bet arī taupīt. Būvdarbos kā apakšuzņēmējs strādājusi arī mēra ģimenei piederoša būvfirma.

(..) dizaina risinājumiem, ko mēs pieņēmām paši, un kas neapmierināja tās autoru, bet mēs izgājām no situācijas, lai ēkas ekspluatācija būtu efektīva un racionāla. Un projektētājs mums vienkārši nepiekrita," saka Bartaševičs.

Tā kā autore izmaiņām nav piekritusi, gala rezultātā atteikusies arī parakstīties uz ēkas pieņemšanas akta. Likumdošana bez autoruzrauga paraksta neļauj ēku nodot. Tomēr pilsētai tas nebija traucēklis, kas vēlreiz apliecina pašvaldības spēju ietekmēt būvniecības procesus tās teritorijā.

Pašvaldības būvvaldes vadītāja Ilvija Pastare norāda, ka par radušos situāciju pērn informētas visas iespējamās valsts institūcijas, kurām varētu būt saistība ar pašvaldības būvprojektu, un Pastare uzskata, ka objekts pieņemts ekspluatācijā likumīgi.

Šai laikā pēc Rēzeknes domes pasūtījuma tapusi arī cita ekspertīze, kas savukārt noraida valsts algoto ekspertu pārmetumus. Viņu arguments ir – ļoti slikti izstrādāts tehniskais projekts, kas darbu gaitā nemitīgi bijis jālabo un prasījis papildu līdzekļus.

Manuprāt mēs izpildījām visus darbus, atbilstoši būvnormatīviem, varbūt ir sīki defektiņi, bet tur nav nekādu pārkāpumu, kurus mums varētu kāds pārmest," teic "Re&Re" projektu vadītājs Ervīns Koncevičs.

Tagad, lai saprastu, kam īsti ticēt, Reģionālās attīstības aģentūra pasūtījusi arī trešo ekspertīzi. Taču, vai šādas nebeidzamas ekspertīzes sagaida tos objektus, kuru izvērtēšanu šonedēļ uzdevusi Ekonomikas ministrija, atbilde ir – visticamāk, nē.

Rēzeknes gadījumā tas vairāk ir strīds par projektu kvalitāti un izpildījumu Ekspertīzes būs nepieciešamas tur, kur ir riski drošai ekspluatācijai. Rēzeknes pašvaldībā norāda, ka viņi savas jaunbūves un nesen celtās ēkas jau apsekojuši un problēmas ar ēku drošumu nav konstatētas. Iepriekš, celtniecības laikā atklāts brāķis piegādātajās jumta konstrukcijās jaunajai koncertzālei, tomēr tas uzreiz nomainīts, pie reizes atkārtoti pārbaudot visa objekta kvalitāti.

Lai celtu ēku īpašnieku atbildību, nākotnē visas ziņas par regulārajām ēku pārbaudēm būs jānodod būvvaldēm. Ekonomikas ministrijas pārstāvis norāda uz to, ka ar problēmu konstatēšanu šajā līmenī vien būs par maz. Viņš pats redzējis rekonstrukcijas projektus, kur piemirstas durvis, uzradušies vai pazuduši logi, bet kādā citā reizē arhitekts projektā aizmirsis par jumtu.

Tas nākamais solis bija dažādi aicinājumi arī sertificējošām organizācijām pārskatīt izsniegtos sertifikātus, savus noteikumus un tā tālāk. Bet nekas nenotiek. Un tas, kas tagad ir izskanējis, ka viena otra organizācija sāk kaut ko darīt un sāk kaut ko piemērot, es atvainojos, tas ir vairākus gadus par vēlu," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jurijs Spiridonovsa.

Startējot konkursā par "Zeimuļa" būvniecību, jautājumi par tehniskā projekta kvalitāti, kas vēlāk radīja domstarpības, netika uzdoti. Un nav lūgts pārbaudīt arī to autoru kompetenci, kuru radītos risinājumus pasūtītājs un būvuzņēmējs uzskata par kļūdainiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt