Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā pakāpeniski maina studiju procesu, to pielāgojot reālajām uzņēmēju vajadzībām. Tā ir triju pušu sadarbība starp studentiem, docētājiem un uzņēmējiem, kad kursa ietvaros studenti strādā pie jau konkrēta uzņēmuma problēmu risināšanas.
“Studenti iegūst praktiskas zināšanas, un, kā mēs zinām, mācīties darot ir visefektīvāk, pasniedzēji iegūst saistošu un jaunu informāciju, ar kādām problēmām sastopas uzņēmēji, un uzņēmēji dabū nelielu bezmaksas grūdienu savai attīstībai,” stāsta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas projektu koordinators Māris Igavens.
Šī semestra noslēguma pasākumā studenti prezentēja kursa laikā izstrādātos risinājumus vietējiem uzņēmumiem.
“Es esmu Toms Kļaviņš, studēju mehatroniku ceturtajā kursā, mums pie lektora ir lekcijas, kur mēs ''SalesLabs'' ietvaros strādājām pie plazmas darbagalda, praktiski no sākuma stadijas, jo nopirkts darbagalds bez elektronikas, mums ir uzdevums atjaunot darbagaldu, pievienot elektroniku, lai uzņēmums varētu ar to strādāt,” stāsta students Toms Kļaviņš.
Viņš atzīst, ka metode ir vērtīga un, jo vairāk studiju procesā ir praktiskā, jo labāk var apgūt specialitāti:
“Tas ir ļoti labs pielikums, jo tas ir daudz interesantāk - strādāt pie reālām problēmām. Un tu jau zini, ko no tevis sagaidīs, kad sāksi strādāt, jo tas labi papildina teoriju. Mums pirmajā gadā bija visa teorija, un otrajā gadā sākās daudz prakses, un tad otrajā gadā ir tādi momenti, kad saprotam, ka šo mums mēģināja pateikt.”
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai studiju kursu uzlabošana notiek projekta ietvaros sadarbībā ar Ziemeļlietuvas koledžu. Lai ieviestu šo metodi, katrā valstī tiek atlasīti 10 pasniedzēji, kas savus kursus pielāgo reālajām situācijām un praktiskajām iemaņām.
“Kopumā divdesmit pasniedzēji ir izmainījuši savu studiju kursu programmas tādā veidā, ka teorija tiek dota ļoti koncentrēti, īsā laikā, un pārējais ir tāda praktiska darbošanās kopā ar uzņēmējiem,” stāsta Māris Igavens.
Šajos studiju kursos pasniedzēja vērtējums ir 70% no gala atzīmes, pārējos 30% no vērtējuma studentam nosaka uzņēmējs. Tas ir kas jauns, bet uzņēmēji labprāt iesaistās.
“Mēs esam ieinteresēti jaunu ideju ieviešanā, mūsu gadījumā notiks tirgus izpēte,” saka uzņēmuma “Gravtex” pārstāve Inese Genute.
Uzņēmums izgatavo dekoratīvos koka paneļus, produkcija tiek eksportēta, tāpēc studentiem tika dots uzdevums izpētīt tirgu Austrijā un Norvēģijā. Genute norāda, ka šāda sadarbība jau studiju procesā studentiem ar uzņēmējiem ir ļoti vajadzīga.
“Pašlaik jaunieši atnāk, kamēr viņi saprot, ko no viņiem prasa, paiet laiks, un jebkuram uzņēmumam tie ir zaudējumi, jo laiks tiek iztērēts, nauda tiek iztērēta. Tās zināšanas ir tāda kopēja aina, bet nav konkrētas ainas par to,” norāda Genute.
Pasniedzējs šādā studiju modelī ir starpnieks starp uzņēmumu un studentiem, piedāvā literatūras avotus, apspriež iespējamos risinājuma veidus un palīdz tos īstenot. Akadēmijā jaunā studiju metode tiks aprobēta līdz 2019. gada jūlijam, paredzot šādu studiju procesa pakāpenisku ieviešanu lielāko daļu studiju kursos.
