Veidot studentu pilsētiņu, studiju procesu un dzīvošanu izvietojot vienuviet modernās un mūsdienīgās telpās, tāds ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mērķis jau vairākus gadus, kas šobrīd tiek īstenots. Blakus akadēmijas ēkām finiša taisnē virzās arī process ar modernu dienesta viesnīcas izveidi, pārbūvējot 1959.gadā celtu trīsstāvu ķieģeļu ēku, kurā kādreiz dzīvoja studenti.
“Tur bija lielas istabas, ar daudz gultām, sanmezgli bija stāvā tikai divās vietās. Šobrīd ir veikta pilna iekšējā pārplānošana, ir uzbūvētas visas inženiertehniskās komunikācijas no jauna. Tas ir ūdensvads, kanalizācija, elektroinstalācija, ventilācija, ēkā ir uzstādītas 12 ventilācijas sistēmas,” stāsta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas izpilddirektors Andris Skredeļs.
Jaunajā dienesta viesnīcā varēs dzīvot 146 studenti, istabiņas būs divvietīgas un četrvietīgas, katrā būs savs sanitārais mezgls ar dušu un labierīcībām. Apstākļi ir nesalīdzināmi ar pašreizējo studentu viesnīcu, kas atrodas vienā no pilsētas mikrorajoniem un no akadēmijas ir teju trīs kilometru attālumā. Turklāt jaunā ēka būs pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem,tajā būs lifts un pacēlāji. Jāteic, arī šobrīd laikā, kad studiju process notiek attālināti, esošā dienesta viesnīca nestāv tukša, tajā dzīvo 39 ārvalstu studenti un brīvprātīgā skolotāja no Ķīnas.
“Tad, kad sākās šī situācija martā, mēs piedāvājām, kamēr bija šī te iespēja lidot, tad tomēr vairākums izvēlējās palikt Latvijā, jo Latvijā viņi jūtas droši," skaidro Skredeļs.
Šobrīd akadēmijā studē vairāk nekā 1 700 studentu. Uzsākot projekta īstenošanu, bija vēlme uzlabot studējošo dzīves apstākļus, lai aktīvāk piesaistītu ārzemju studentus. Šobrīd gan, ņemot vērā esošo situāciju, akadēmijā prognozē, ka ārzemju studentu skaits samazināsies, cerot, ka situāciju varētu mainīt pašmāju studējošie.
“Kopumā Latvijas augstskolas plāno, ka būtisks būs šis samazinājums, varbūt pat uz pusi, mēs arī noteikti domājam, ka būs šis samazinājums, jo šobrīd vēstniecības neizdod vīzas, bet pats galvenais, ka nav šo te lidojumu un viņi tik ātri neatjaunosies. Krīzes situācijā ir tā, ka pasaulē studentu skaits parasti tad aug, mēs arī uz to ceram, pirmkārt, uz Latvijas studentiem. Manuprāt, šī Covid situācija radīja tādu grūdienu augstākajai izglītībai, lai attīstītu dažādas digitālās platformas, tālmācību, attālināto studiju procesu, un katra krīze ir sākums kaut kādām inovācijām,” saka rektore Iveta Mietule.
Runājot par jauno dienesta viesnīcu, ēka vēl nav nodota ekspluatācijā. Ir iekavēta gan būvniecība, gan dokumentācijas kārtošana, apliecina izpilddirektors Skredeļs.
“Lielākā darbu daļa ir pabeigta, paliek defektu novēršana pēc būvuzrauga sastādītā defektu akta, un faktiski dokumentācijas kārtošana, ēkas nodošana ekspluatācijā. Diemžēl precīzi pateikt, kurā brīdī ēku nodos ekspluatācijā, mēs nevaram, jo tas ir vairāk atkarīgs no būvuzņēmēja, nekā no mums. Skumji ir tas, ka ēkai bija jābūt nodotai ekspluatācijā 6.martā, bet diemžēl arī 6.maijā viņa netika nodota ekspluatācijā, un šodien šādi tādi darbi vēl turpinās," pauž Skredeļs.
Akadēmijas vadībai būs arī jādomā, ko darīt ar pašreizējo dienesta viesnīcu Maskavas ielā. Akadēmijai ārpus studentu pilsētiņās ir arī citi īpašumi, kā apliecina rektore, tuvākajā laikā tiks izstrādāts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plāns, vērtējot, ko ar ēkām var iesākt pašreizējā situācijā. Rektore prognozē, ka jaunā dienesta viesnīca varētu tikt piepildīta uz 90%, jo jārēķinās, ka ir studenti, kuri dienesta viesnīcas vietā izvēlas īrēt dzīvokli.