Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2014.gadā tika atklāta Inženieru fakultātes ēka ar modernām laboratorijām un aprīkojumu, un šobrīd paredzēta vēl teju miljonu vērta modernizācija. Jau augustā tiks uzsākta Fizikālo procesu un lāzertehnoloģijas centra ēkas būvniecība. Ēka atradīsies akadēmijas studentu pilsētiņā blakus dienesta viesnīcai.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā kopumā studē aptuveni 1880 studenti, no kuriem Inženieru fakultātē studijas izvēlējušies aptuveni 700 studenti.
Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka ir pārliecināta, ka akadēmijai ir jāturpina attīstīties, ja tā vēlas pastāvēt:
“Neskatoties, ka studentu skaits nav tik liels, kā mums gribētos, mēs nevaram savu darbību apturēt, mēs nevaram beigt savu attīstību. Pretējā gadījumā mēs pazaudēsim to pašu, kas mums ir,” norāda Teirumnieka.
2015.gadā akadēmija sadarbībā ar Vācijas lāzerinstitūtu Mitveidā izveidoja maģistra studiju programmu „Lāzertehnoloģijas”. Pērn to absolvēja pirmie četri studenti. Akadēmijā ir izveidots arī Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju pētnieciskais centrs.
“Mūsu stratēģija ir strādāt ar ārzemju partneriem, mēs izveidojam programmu, lai studenti var sākt mācīties mājās, Rēzeknē, vienu vai divus semestrus šeit, un pēc tam turpina mācīties Mitveidā un pabeidz studijas pie mums. Abas universitātes studentam dod diplomus”, stāsta Mitveidas lāzerinstitūta pārstāve Saskia Langhammera.
Programmā studenti iegūst teorētiskās un praktiskās zināšanas fizikā, fotonikā, optikā un lāzertehnoloģijās. Eiropā esot liels pieprasījums pēc šādiem speciālistiem, kuri māk strādāt ar iekārtām un pārzina fizikālos procesus.
“Lāzertehnoloģiju var attīstīt kā revolūciju ražošanā. Mēs varam pilnībā izmainīt materiālu ražošanu mašīnbūvei un vēl daudzām citām jomām,” norāda Langhammera.
Projektā akadēmijā tiks iegādāta datortehnika un lāzertehnoloģiju aprīkojums. Jaunajā ēkā tiks izvietots arī jau esošais lāzertehnoloģijas aprīkojums.
Akadēmijas Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju pētnieciskā centra vadošais pētnieks no Bulgārijas Ļubomirs Lazovs norāda – ja akadēmija vēlas attīstīt lāzertehnoloģiju studijas, tam ir nepieciešamas telpas. “Lāzertehnoģija un lāzertehnika prasa speciālus noteikumus darbam.
Nav iespējams uzstādīt lāzertehnoloģisko sistēmu parastā laboratorijā vai telpā. Vajag infrastruktūru, lai varētu strādāt.
Un šajās laboratorijās ir jāapmāca studenti konkrētiem praktiskajiem darbiem. Ir vajadzīga liela telpa, kad tiek runāts par lāzermetināšanu vai lāzergriešanu,” klāsta Lazovs.
Fizikālo procesu un lāzertenholoģiju centra būvniecība un aprīkojuma iegāde izmaksās teju vienu miljonu eiro. No kopējām izmaksām 40% veido būvniecības izmaksas un 60% - aprīkojuma iegāde.
Akadēmijā cer, ka, modernizējot un padarot daudzveidīgāku studiju vidi, izdosies piesaistīt lāzertehnoloģiju programmā vairāk studentu no ārzemēm.
“Arī šajā studiju programmā mums ir ārzemju studenti, kas nav “Erasmus” studenti, kas ir regulārie. Studentu skaits nav liels, tie ir četri ārzemju studenti, taču no 26 četri - tas nav nemaz tik maz. Tas parāda to, ka šī programma ir interesanta arī ārzemju studentiem. Mēs sākām šo programmu piedāvāt tikai šajā studiju gadā. Un nākamajā gadā mēs ceram ievērojami lielāku studentu skaitu piesaistīt no ārzemēm,” stāsta Inženieru fakultātes dekāne.
Šobrīd maģistra līmeņa studiju programmā “Lāzertehnoloģijas” ārzemju studenti ir no Pakistānas un Indijas.
Jaunā Fizikālo procesu un lāzertehnoloģiju centra ēka būs metāla konstrukcijas tipa, tās būvniecība prasīs vien dažus mēnešus. Gan ēkas būvniecībai, gan iekārtām jābūt iegādātām līdz šā gada nogalei. Tāpat šobrīd akadēmijā tiek izstrādāta arī lāzertehnoloģiju doktora studiju programma.
