Līdz ar to izveidojas situācija, ka reģionālās slimnīcās cīnās par jaunajiem ārstiem, kuri savu profesionalitāti vēl nemaz nav pierādījuši.
Rēzeknes slimnīca ir viena no deviņām medicīnas iestādēm, kurā iespējams topošajiem ārstiem iziet praksi. Studenti paši izvēlas cik ilgi un kurā slimnīcā viņi vēlas praktizēties. Aizvadītajā nedēļa slimnīcā ieradās 20 studenti, liela daļa no viņiem jau ir devušies prom.
Taču piektā kursa students Emīls Šmitiņš, kurš vēlas kļūt par bērnu ārstu, ir viens no tiem, kurš Rēzeknes slimnīcā paliks trīs nedēļas. Iemesls - šeit nav sliktāk kā Rīgā un iespējas reāli mācīties ir pat lielākas. Taču, šobrīd jautājot, kur jaunietis vēlētos strādāt, atbilde ir Norvēģijā.
Viņš atzīst, ka Latvijā būtu grūti tikt rezidentūrā. “Pie tam, ja es vēlos iet uz kardioķirurģiju, bērnu kardioķirurģiju, tad Latvijā vispār nav tādas rezidentūras. Ārzemēs ir,” viņš paskaidro.
Šobrīd Rēzeknes slimnīcā ir nepieciešami ārsti 17 dažādās specialitātēs kā, ginekologi, internisti, radiologi, pediatri, rehabilitologi un vēl citi. Mediķu personāls nav pietiekošs. Šogad vien trīs studenti, kuri gājuši praksi, apstiprināja, ka vēlas strādāt Rēzeknē. “50% no strādājošo skaita, sasniedz vairāk par 50 gadiem (..) ir jābūt maiņai, un ārstiem tāpat ir izdegšanas sindroms. Slodze ir milzīga, tāpēc mēs gaidām jaunos speciālistus, pie mums un esam atvērti,” atzīst SIA “Rēzeknes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa.
Ārstniecības iestādes reģionos vēlas ieinteresēt topošos mediķus palikt pie viņiem, tāpēc katra pilsēta cenšas sevi rādīt reklamēt no labākās puses. “Te tas ir jūtams – ir izrādītas gan kultūras, gan izglītības iespējas,” norāda 5. kursa students Māris Skutels.
