Ārpus Rīgas

Kooperatīvā «Durbes grauds» attīstību veicina ES līdzfinansējums

Ārpus Rīgas

"Kurzemnieka" galvenā redaktore Daiga Bitiniece par Kuldīgas novada pagastu reorganizāciju

Rēzeknes slimnīcā jauni otolaringologi, tomēr speciālistu reģionā joprojām trūkst

Rēzeknes slimnīcā jauni otolaringologi, tomēr speciālistu reģionā joprojām trūkst

Rēzeknes slimnīcā problēma ar speciālistiem, kas ārstē ausu un deguna kaites, šobrīd ir atrisināta, Te jau šobrīd ir pieejams pat operējošs otolaringologs, kāda līdz šim tuvākajā reģionā nebija, tomēr joprojām slimnīcā trūkst vismaz 17 dažādu specializāciju ārstu, bet daļa esošā personāla sasniedz pirms pensijas vecumu.

Lai gan jaunajiem ārstiem tiek piedāvātas gan studiju laikā stipendijas, gan nepieciešamības gadījuma nodrošināta dzīvesvieta, tas šobrīd nepalīdz atrisināt trūkstošo mediķu skaitu. Jaunie speciālisti atzīst, ka reģionālās slimnīcas izvēlas jo tās tuvāk mājām un pašvaldības stipendija studiju laikā nebūt nav galvenais motivators. Savukārt

Veselības ministrija jaunos ārstus reģioniem cer piesaistīt ar algu paaugstinājumu jau nākamgad.

Inese Driķe Rēzeknes slimnīcā nu jau trešo gadu strādā par otolaringoloģi. Inesei darbu piedāvāja arī Daugavpilī, taču Inese pati nāk no Rēzeknes, tāpēc izvēle bijusi par labu šai pilsētai. Reģionālajās slimnīcās jaunajiem ārstiem ir lielākas izaugsmes iespējas. Ir iespējams studiju laikā saņemt arī stipendiju, to gan Inese neizmantoja:

"Iespēja bija, piedāvājums no pilsētas domes bija saņemt stipendijas, tikai es viņas neizmantoju, vienkārši liekas saistības nevēlējos, jo es nebiju pārliecināta un nezināju, kur es atgriezīšos. Bet viss salikās tā, ka nācu atpakaļ uz dzimto pusi, kas pagaidām ir tīri laba izvēle."

Inese vēlējās strādāt vietā, kurā būtu iespējams izveidot sev pilnu darba slodzi. Sākumā Rēzeknē sāka strādāt ambulatorajā daļā, pēc laika sniedza konsultācijas arī slimnīcā, un šobrīd viņa ir vienīgais ārsts, kas veic otolaringoloģiskās operācijas. Līdz šim Rēzeknē bija problēmas ar ausu un deguna ārstiem. Inese atzīst, ka uzsākot darbu, tas bija jūtams:

"To es jutu, kad es sāku pieņemt ambulatori, tas bija stabili trīs gadi atpakaļ, vecākie kolēģi saslimuši, drusku strādāja, kad es sāku pieņemt. Kādas slimības un cik ļoti bija ielaistas, tagad vairs tā nav, tas kas nebija diagnosticēts, to mēs esam jau atguvuši. "

Tagad situācija ir mainījusies. Pateicoties jaunajiem speciālistiem, slimnīcā iespējams saņemt pakalpojumus, kas līdz šim nebija pieejami. Stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa:

"Šobrīd mums ir viens operējošais lors, bet jau šī mēneša 7.septembrī operācijas uzsāks veikt otrs otolaringologs, jauns speciālists. Iepriekš Rēzeknes slimnīca nav bijusi otolaringoloģijas operācijas uz vietas, tas ir labi, ka jaunie speciālisti ir raduši iespēju atbraukt strādāt un ir tās iespējas attīstīties. Praktiski tuvākā vieta, kur varēja veikt šādas operācijas, tā bija Jēkabpils un Rīga, un bija garas rindas pat pusgada garumā."

Rēzeknes slimnīcā problēmas ar ausu un deguna slimību speciālistiem šobrīd ir atrisināta, tomēr joprojām ir brīvas vakances. Šobrīd nepieciešami vidēji 17 speciālisti, trūkst ginekologu, internistu, ķirurgu, neirologu un vēl citu ārstu. Reģionālā slimnīca jaunajiem speciālistiem ir atvērta, piedāvājot prakses vietas, gan studiju laikā, gan rezidentūrā stipendijas. Tomēr ar to vien nepietiek, lai jaunie ārsti nosliektos par labu reģioniem. Jaunā speciāliste otolaringoloģijā Inese Driķe atzīst, ka no viņas kursa vien puse ir devusies prom no Latvijas:

"Viens no iemesliem ir atalgojums un veselības sistēmas sakārtotības līmenis, kādēļ no mana kursa vien puse ir aizbraukusi strādāt uz ārzemēm,tas ir fakts; vienai daļai, varbūt apnīk cīnīties ar sistēmu, kas nenāk pretī."

To, ka situācijai ir jāmainās valstiskā līmenī, apzinās arī Veselības ministrijā. Šobrīd kopumā Latvijā viskritiskākā situācija ir ar medmāsām.

"Ik gadu 250 personas iegūst māsu kvalifikāciju, bet reāli darbu ārstniecības iestādēs uzsāk aptuveni tikai 60 māsas; māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša, aptuveni piektā daļa māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu," skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Krietni mazākā apjomā, tomēr tāpat trūkst arī ārstu. Tāpēc ir nopietni jādomā, kā kopumā valstī piesaistīt jaunos speciālistus un kā noturēt jau esošos. Veselības ministrijā kā risinājumu redz darba samaksas pakāpenisku palielināšanu jau no nākamā gada, stāsta  Oskars Šneiders:

"Ja šobrīd vidējā ārsta darba samaksa ir 859 eiro, nākamgad būtu mērķis palielināt ārstiem šo darba samaksu līdz 1200 -1270 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām līdz 762 eiro, un atbalsta personām līdz 508 eiro; tas prasītu ievērojamu finansējumu - uz 2018.gadu tas prasītu vairāk kā 112 miljonus eiro, un turpmākajos gados būtu nepieciešams novirzīt 500 miljonus eiro."

Plānveida atalgojuma samaksas palielināšana mediķus mudinātu strādāt slimnīcās, ne veidot privātprakses vai strādāt privātklīnikās, kā arī jaunos speciālistus motivētu palikt Latvijā. Iespējams, tas palīdzētu risināt mediķu trūkumu arī reģionālajās slimnīcās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti