Šajā reizē Mājturības un tehnoloģiju mācību stundā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas skolnieces apgūst šūšanu. Līdz šim skolas un mājas radošie darbi veidoti arī vairākās citās rokdarbu tehnoloģijās un skolā izveidota ģimnāzijas un Rēzeknes sākumskolas skolnieču tekstildarbu izstāde.
Meitenes novērtē iespēju, ka blakus grāmatu instrukcijām un skolotājas norādēm viņas var reāli dzīvē īstenot arī pašas savas idejas. "Es adīju pelīti ar latvisko rakstu. (..) Pats interesantākais, ka mēs nesen sākām rasēt priekš darbiņa veidošanas," norādīja Rēzeknes sākumskolas 6.klases skolniece Ilva Lontone.
Viņu papildina Rēzeknes sākumskolas 6.klases skolniece Beatrise Lavrinoviča, kura rokdarbus mājās veic, ja nav ko darīt vai ir vienkārši vēlkme kaut ko izmēģināt.
Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija ir viena no 20 Latgales plānošanas reģiona izglītības iestādēm, kas jau šogad uzsākusi kompetenču pieejas aprobāciju. Tā kā jaunā izglītības modeļa īstenošana ir sākuma stadijā, gan skolotāji, gan skolas vadība pagaidām vēl tikai vēro izmaiņas skolēnu mācīšanās paradumos un konkrētus secinājumus par programmas priekšrocībām un trūkumiem sagatavos mācību gada beigās.
"Ja tik vien man kā skolotājai izdodas uzminēt un piedāvāt skolniecēm saistošu mācību uzdevumu, tad to viņas pilda labprāt, ar ieinteresētību, un līdz ar to arī darba kvalitāte patiešām ir laba," norāda Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas mājturības un tehnoloģiju skolotāja Velta Dzervinika.
"Šāds process ir stipri efektīvāks," piebilst Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis. "Tātad mēs apskatam nevis kādu konkrētu zināšanu moduli, informācijas moduli, bet šī informācija, šīs zināšanas saistībā ar reālo dzīvi, ar dažādiem mācību priekšmetiem," norādīja Poplavskis.
Šobrīd kompetencēs balstītu mācību saturu Latgalē aprobē septiņos bērnudārzos, piecās pamatskolās, septiņās ģimnāzijās un vidusskolās, kā arī vienā speciālajā izglītības iestādē. Visā Latvijā to iecerēts ieviest līdz 2022. gadam un jau nākamajā mācību gadā šo programmu īstenos 1. un 4. klasēs.
