Rēzekniete Laura uzsver, ka sešus gadus vecā suņu meitene Brenda viņu ģimenē ir kas vairāk par mājdzīvnieku. Tieši tāpēc pirms trīs gadiem studējot jauniete veica pētījumu par dzīvnieku apbedīšanu un piemiņas vietām Latvijā. Situācija līdz šim īpaši nav mainījusies, Latgalē aizvien nav reģistrēta neviena dzīvnieku kapsēta.
"Citās pasaules valstīs jau ir šādas dzīvnieku kapsētas, kur tiek piekopta tā kultūra kā cilvēku kapsētās ar kapu svētkiem un dažādām citām tradīcijām. Un pētot šo situāciju, kas ir Latgalē, es saskāros ar to, ka ir ļoti daudz stihisko apbedījumu," stāstīja Rēzeknes iedzīvotāja Laura.
Tagad gan apbedījumus zem sniega saskatīt ir grūti, tomēr Laura pētījumā secināja, ka vairāk nekā 80% respondentu nemaz nezina, ka dzīvniekus var apbedīt legāli.
"Tās piemiņas vietas uzrīkotas nelegāli, svecītes un ziedi. Dodoties pastaigā, piemēram, ar bērnu vai atpūšoties, – nav diez cik omulīgi redzēt vietiņu, kur bija bērniņa zīmējums ar uzrakstu "Šeit atdusas Reksis"," stāstīja Laura.
Visbiežāk nelegāli dzīvnieku kapi izveidoti teritorijās blakus pilsētai. Populārākā vieta, kur Rēzeknes iedzīvotāji apbedī savus mājdzīvniekus, ir Ančupānu mežā. Tā ir arī iecienīta atpūtas un pastaigu vieta.
Saņemot sūdzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mudināja Rēzeknes pilsētu un novadu rast risinājumu dzīvnieku kapsētas izveidei.
"Kapsētām arī ir noteiktas aizsargjoslas, un šobrīd Ančupānos mēs nevarēsim izveidot tādu kapsētu.
Nepieciešama arī atbilstoša grunts kvalitāte. Tika organizēta kopsapulce ar Rēzeknes novadu sakarā ar to, ka pilsētas administratīvajā teritorijā grūti atrast [normatīviem aktiem atbilstošu] vietu kapsētas ierīkošanai. Pieņemts lēmums par tālāko sadarbību," stāstīja Rēzeknes vides pārvaldības speciāliste Natālija Siņicina.
Tā kā iepriekš novada iedzīvotāju interese bija zema, pašvaldība veica tikai atsevišķu teritoriju novērtēšanu. Hidroģeoloģiskā izpēte, kas ļautu mazināt sanitāro aizsargjoslu, šķita dārga, un darbs apstājās.
Rēzeknes novada vecākā vides aizsardzības speciāliste Klinta Bērziņa pastāstīja, ka svarīgi ievērot arī to, lai gruntsūdeņi būtu zemāk par diviem metriem.
"Ja gruntsūdens būs augstāk, tas uzreiz ietekmēs visu ūdens kvalitāti. Un arī tas, ka parasti apkārt kapsētām ir 500 metru sanitārā aizsargjosla, kas nozīmē, ka tur dzeramā ūdens urbumi nav iespējami. Mēs arī nevaram izvēlēties pagastus, kas atrodas, pieņemsim, 40 un 30 kilometru attālumā no pilsētas, jo tad loģiski – pilsētas iedzīvotājs nevedīs savu mīļdzīvnieku tik lielu gabalu," stāstīja Bērziņa.
Viens no variantiem ir ierīkot dzīvnieku kapsētu Ozolmuižas pagastā, kas atrodas aptuveni piecu kilometru attālumā no Rēzeknes, taču piemērotas teritorijas meklējumi vēl turpinās.
Pavisam Latvijā ir tikai četras reģistrētas dzīvnieku kapsētas – Babītē, Cēsīs, Gulbenē un Jēkabpilī, kā arī četras krematorijas – trīs Rīgas apkārtnē un viena Daugavpils novadā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka, stingri ievērojot prasības, mājdzīvniekus var apbedīt savā lauku īpašumā.
"Aprakšanas vieta ir jāierobežo. Turklāt tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā zeme.
Līķis ir jāaprok tādā veidā, lai nedrīkstētu, nevarētu piekļūt gaļēdāji un arī citi savvaļas dzīvnieki. Latvijā mums ir viens pārstrādes uzņēmums, bet ir arī citi uzņēmumi, kas savāc dzīvniekus un ved uz citām valstīm, uz Lietuvu vai Poliju," pastāstīja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākais eksperts Ainārs Uļjans.
Ja mājdzīvnieks apbedīts nelegāli, saimniekam draud sods, noteiktā laikā neveicot pārapbedīšanu – sodu var piemērot atkārtoti, un tas ir no 50 līdz pat 10 000 eiro. PVD skaidro, ka pašvaldības un privātie uzņēmēji dzīvnieku kapsētas ierīkotu vairāk, ja turpmāk atbildīgās institūcijas pārskatītu un mainītu prasību apjomu.
