Spītējot lietum, Rēzeknes pilskalnā pulcējušies daudz interesentu, lai atgrieztos viduslaikos un sekotu līdzi spraigajām karotāju cīņām. Atgriezt vēsturisko atmosfēru Rēzeknē ieradās vēstures rekonstrukciju klubi no Latvijas, gan arī Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas.
Mūsdienās ir maz pasākumu, kur šādiem klubiem saiet vienkopus, tādēļ, lai sevi parādītu, izmantota katra izdevība.
"Mums ir svarīgi parādīt sevi, jo tā ir mūsu Latgales vēsture, ja. Arī tas pilskalns ir daļa no Latgales vēstures. Un ļoti bēdīgi būtu, ja nebūtu te vietējo klubu vispār," lēš kluba "Kroma kolna bruoliste" vadītājs Aleksandrs Lubāns.
Latgalē darbojas tikai divi vēstures rekonstrukciju pamatklubi – Dagdas novadā un Daugavpilī.
Lai pievērstos šādam dzīvesveidam, ir jābūt ne tikai interesei par vēsturi, bet arī ļoti labai fiziskajai sagatavotībai, jo viduslaiku ekipējums sver pat vairākus desmitus kilogramu.
"Mūsu tērpa svars ir 35-40 kilogrami. Turklāt to, ko jūs redzat, mēs uztaisījām paši savām rokām, nekur neko nepirkām," atzīst Lietuvas vēstures kluba instruktors Jurijs Baikovs.
"Bruņojums, nu, smags. Bruņukrekls, kas man ir, 11 kilogrami, ķivere kaut kādi divi plus mīnus. Ir arī goda tērps, kas ir rotas un viss pārējais. Ieročus praktiski pērkam, jo tomēr tik lieli meistari mēs neesam," piebilst Lubāns.
Vēstures rekonstrukciju klubu dalībnieki atzīst, ka cīņas māksla apgūta pašmācības ceļā, tiesa, veltot tam pūles vairāku gadu garumā.
"Nevienas īpaši skolas tādas nav. Reāli tas ir viss pašmācības ceļā. Cik mēs varam savā starpā izglītoties, cik mēs varam arī no citiem klubiem kaut kādu pieredzi pārņemt," saka Lubāns.
"Katram cilvēkam, lai būtu profesionālis, jāatdod sportam piecas četras stundas katru dienu vismaz sešas reizes nedēļā, un tā piecus gadus," piebilst Baikovs.
