Vēl Latgalē paredzēts Daugavpils valstspilsētu apvienot ar Augšdaugavas novadu.
Rēzeknes pilsētas un novada apvienošanu pēc iespējas ātrāk kā loģisku soli redz Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"). "Ne tikai mana pozīcija, bet partijas "Saskaņas" pozīcija, ka pilsētas un novadi, kas ir pie pilsētām, tāpat jau darbojas kā viens vesels, tāpēc apvienošana būtu ļoti loģiska," viņš sacīja, uzsverot, ka kopā būtu iespējams saimnieciskāk strādāt un tas dotu iespēju tieši novadam attīstīties.
Šādi gan nedomā šobrīd vēl Rēzeknes novada pagaidu administrācijas vadītājs Monvīds Švarcs ("Jaunā vienotība"), kurš, vienojoties jaunievēlētajai domes koalīcijai, tiks virzīts arī par Rēzeknes novada pašvaldības priekšsēdētāju. Viņš uzskata: "Pastāv riski, kas saistās, ka viena no teritorijām var tikt atstāta novārtā." Švarcs uzsvēra, ka pilsētai un novadam ir jāsadarbojas, tomēr administrācijām jābūt atsevišķi, jo saimnieciskās intereses pilsētai un laukiem ir atšķirīgas. Uztrauc arī pilsētas lielais parādu slogs, kas apvienojoties jau būs jāatdod visiem kopā.
"Kredītsaistības mums šobrīd ar pēdējiem projektiem ceļu rekonstrukcijām ir aptuveni 14 miljoni, tad Rēzeknes pilsētai tie ir 88 miljoni. Ja mūsu kredīti ir ņemti objektiem, kas pēc tam neprasa papildus uzturēšanas ieguldījumu, tad pilsētā ir radīti grandiozi objekti, kuri prasīs nākotnē grandiozus ieguldījumus," viņš argumentēja.
Rēzeknes pilsētas priekšsēdētājs Bartaševičs tikmēr pauda – tas, ka aizņēmuma summa ir liela, nozīmē tikai to, ka teritorijā ir ieguldīti līdzekļi, lai tā attīstītos. "Nu, nav tas novads pārticīgs, lai no viņa ņemtu naudu, drīzāk tā naudas plūsma tiks organizēta pretējā virzienā – no pilsētas uz novadu," viņš sacīja.
"Mēs ieguldām tajās nozarēs, kas pēc laika dod atdevi. Pie tādiem nosacījumiem, uz kādiem piedāvā kredītus, viņus vajag izmantot. Un tieši pretēji – tas, ka kredīti netiek izmantoti liecina, manuprāt, par to, ka ir administratīvi vāja pašvaldība, ja viņi to nedara,"
teica Bartaševičs.
Pilsētas un novada vadībai ir ne vien atšķirīgi viedokļi, bet arī problēmas ar sadarbību. Proti, abām pašvaldībām ir kopīgi jāizstrādā vienota ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma. Tā līdz 15. novembrim jānodod sabiedriskajai apspriešanai. Pagaidām darbs nav uzsākts. Novads šai procesā vaino pilsētu.
Švarcs teica: "Rēzeknes pilsētai tika piešķirta arī mērķdotācija šī darba veikšanai, bet kopš iepriekšējā gada beigām mēs esam jau vairakkārt mudinājuši, mēs neesam sagaidījuši uzaicinājumu uz sarunu, un uz mūsu aicinājumu ierasties uz sarunu, kad bija gan bijušais Rēzeknes novads, Viļānu novads un Varakļānu novads, pilsēta pateica, ka neredz vajadzību ar mums runāt.”
Taču Rēzeknes pilsētas priekšsēdētājs kavēšanos skaidroja ar to, ka novadā tika pārceltas vēlēšanas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par šo situāciju ir informēti.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša pauda: "Mēs nākampirmdien braucam uz Rēzekni un tiekamies ar abu pašvaldību pārstāvjiem, lai to jautājumu pārrunātu, saliktu laika grafiku, kā tomēr lieta var virzīties uz priekšu, un vienotos par tālāko rīcību. Skaidrs ir tas, ka termiņš, kas ir Ministru kabineta noteikumos par dokumenta nodošanu publiskajai apspriedei, būs ļoti grūti sasniedzams."
Attīstības stratēģijas dokuments ir svarīgs, lai saprastu, kā abas pašvaldības redz savu turpmāko sadarbību un attīstības virzienus, savukārt attīstības programma nepieciešama, lai pašvaldības varētu projektiem piesaistīt finansējumu.
"Attīstības programma ir pamats, lai pretendētu uz papildu finansējumu piesaisti no publiskā sektora, līdz ar to tas patiešām ir svarīgi, un šai Attīstības programmai ir liela nozīme Eiropas fondu kontekstā, tāpēc pašvaldībām gan vienai, gan otrai būtu ļoti būtiski, lai šie dokumenti būtu sagatavoti. Un tad, kad būs iespējams pieteikties uz vienu vai otru publisku finansējumu, varētu to izdarīt," teica Oša.
Par to, vai tiks pagarināti dokumentu sagatavošanas termiņi, lems pēc tikšanās, vērtējot, vai iemesli, kas kavēja dokumentu izstrādi, ir patiešām objektīvi. To, ka šādiem dokumentiem ir jābūt, pašvaldības zināja jau aizvadītajā gadā.
Tikmēr Daugavpils valstspilsētai un Augšdaugavas novadam ar dokumentu izstrādi šādu problēmu nav.
KONTEKSTS:
Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.
