Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Treneris: Kivlenieka trumpis bija smaids un iekšējais miers

Panorāma

Lielbritānijas sertifikāts jāapliecina Latvijā

Rēzeknes novadā vakcinējušies 38% pedagogu

Rēzeknes novadā vakcinēti 38% pedagogu; daļa gaida, līdz pote būs obligāta, citi jau iesniedz atlūgumus

Daļa pedagogu nogaida un vakcinēsies vien tad, kad tas būs obligāts pienākums, vēl daļa jau tagad iesniedz atlūgumus un darbu pamet – tāda ir situācija Rēzeknes novadā, kur līdz šim vakcinējusies nedaudz vairāk kā trešā daļa izglītības iestāžu darbinieku. Jau ziņots, ka viskūtrāk vakcinējas tieši Latgalē.

Maltas vidusskolā Rēzeknes novadā pirmo septembri cer sagaidīt visi kopā, klātienē. Šī ir lielākā skola novadā, ar vairāk nekā 500 audzēkņiem. Taču, lai tas būtu iespējams, vēl jācer, ka atlikušās vasaras laikā skolotāji sasparosies un vakcinēsies pret Covid-19. Maltas vidusskolā vakcinācijas rādītāji, salīdzinot ar plašo Rēzeknes novadu, ir samērā labi.

Maltas vidusskolas direktore Vinera Dimpere stāsta: “Es kā direktore uzskatu, ka ir jārāda piemērs labais un pozitīvais. Tāpēc es jau vakcinējos tad, kad tikko sākās vakcinēšanās. Vēl ar “AstraZenecu”. Arī mani vietnieki ir vakcinēti. Visa vadība ir vakcinēta.”

Vakcinēti 56% darbinieku, daļa vēl domā, bet 14% to kategoriski nevēlas darīt. Trīs darbinieki iesnieguši atlūgumus. Direktore mēģinājusi rīkot vakcinēšanos arī uz vietas – skolā. Taču ne visi skolotāji to steidza izmantot.

Viņasprāt, nogaidīšana vai vispār nevēlēšanās vakcinēties saistīta galvenokārt ar bailēm un, iespējams, arī esamību pierobežā.

“Cilvēki, kad viņi ir iedomājušies, tad viņiem ir laikam tā pārliecība. Nepietiek ar to, kas ir tā oficiālā informācija. Skolotājs ir tāds pats vien cilvēks. Sabiedrība īstenībā arī skolotāju domāšanu ietekmē. Visi “Facebook”, dezinformācija...” spriež direktore.

Maltas vietējie iedzīvotāji, kuru bērni mācās kādā no novada pirmsskolām vai skolām, lielākoties ir par brīvprātīgu pedagogu vakcināciju. Tā piemēram, Maltas pagasta iedzīvotāja Inese atzīst: “Es pati esmu pret vakcīnu, tāpēc es neuzspiežu viņiem vakcinēties. Tā ir viņu brīva izvēle. Es pati esmu pret pagaidām. Nu tāpēc, ka arī vakcinētie var pārnēsāt. Var slimot.”

Tikmēr iedzīvotājs Ilvars uzsver, ka Covid-19 izraisošajam vīrusam nemaz neticot un tāpēc nevakcinēsies “nekādā gadījumā”.

Daļa vecāku būtu gatavi mācību gadam attālinātā režīmā. Maltas pagasta iedzīvotāja Kristīne norāda: “Es domāju, ka tas ir ļoti slikti – skolotājus nostādīt šādā pozīcijā. Viņus pataisa par vainīgiem. Man liekas, pašlaik tā ir, ka vecāki vaino skolotājus par to, ka viņi nevēlas darīt to, ko viņiem uzspiež. Man tas liekas nenormāli.” Kristīne arī piebilst, ka viņu nesatrauc tas, vai pedagogi skolā būs vakcinēti: “Ja nebūs, mēs paliksim mājās.”

Tikai pāris uzrunātie vietējie iedzīvotāji norādīja, ka, viņuprāt, prasība skolotājiem vakcinēties ir atbalstāma.

Novadā kopumā līdz 1. jūlijam, neskaitot izglītības iestādes Viļānu novadā, kas pēc reformas pievienots Rēzeknes novadam, vakcinējušies samērā maz izglītības darbinieku. Ja valstī vidēji izdevies sasniegt 55% atzīmi, tad Rēzeknes novadā vakcinēti vien 38%.

Daļa – 22% – vēl domā, 7% ir pārslimojuši Covid-19, bet 33% esot pret potēšanos. Tātad gandrīz katrs trešais.

Rēzeknes novada domes Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra stāsta: “Šobrīd visi pedagogi ir vasaras atpūtā un ir atvaļinājumos, protams, viņiem vasarā ir dots laiks pieņemt šādu lēmumu. Bet mēs zinām, ka ļoti daudziem cilvēkiem ir savs viedoklis. Nu neteiktu, ka savs viedoklis, bet arī šīs bailes. Kādam vēl ir bail no vīrusa, ja viņš arī iekštelpās joprojām staigā ar masku, tā arī cilvēkiem ir bailes no vakcīnas. Šobrīd tie, kas vēlējās [poti], viņi ir saņēmuši.”

No pedagogu vakcinēšanās būs atkarīgs, vai skolēni septembrī drīkstēs atgriezties skolas solos. Tāpēc valdība jau konceptuāli vienojusies, ka arī izglītības iestāžu darbiniekiem vakcinācija pret Covid-19, visticamāk, būs obligāta.

Guntars Skudra atzīmē: “Valdība, protams, nāk ar saviem priekšlikumiem. Dažkārt tie neiet kopā ar sabiedrības viedokli.” Pagaidām nevarot runāt par masveida atlūgumu iesniegšanu, jo darbinieki vēl nogaida, kāds būs valdības un Saeimas gala lēmums.

Guntars Skudra atzīst – ja tiktu iesniegti daudzi atlūgumi, pašvaldībai tas būtu “pietiekams šoks”:

“Sameklēt skolotājus, tas būtu ļoti grūti. Tiem skolotājiem, kas ir uz vietas, uzlikt papildu pienākumus, tas atkal būtu pietiekami sarežģīti. Mēs tam neesam gatavi.”

Tai pašā laikā gan Izglītības pārvaldes vadītājs, gan skolas direktore domā, ka daļa pedagogu vakcinēsies tad, kad tā būs obligāta prasība. Pašlaik viņi nogaidot līdz pēdējam. Darba pamešana ir iespējama, no otras puses, novadā nemaz neesot daudz citu darbavietu, ko izvēlēties.

KONTEKSTS:

Izglītības nozarē Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir 53%, tostarp pirmsskolā vakcinēti ir 41% darbinieku, vispārējā izglītībā – 56% un augstākajā izglītībā – 74%

Valdība konceptuāli vienojusies, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus. Tāpat plānota obligāta vakcinēšanās ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Valsts un pašvaldības iestādēs klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem. To vajadzēs arī darbiniekiem, kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.

Iepriekš lūgumu nogaidīt ar lēmumu obligātu vakcināciju pret Covid-19 pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) cerībā, ka pedagogu vakcinācijas tempi tuvāko divu nedēļu laikā varētu pieaugt. Vienlaikus arodbiedrībā apliecināja, ka skolotāji apzinās akūto nepieciešamību septembrī atgriezties pie klātienes mācībām un vakcinācijas nozīmīgo lomu šajā procesā.

Pretēji valdības iecerei par vairāku profesiju obligātu vakcināciju pret Covid-19 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē nolēma pieprasīt saglabāt brīvprātīgu skolotāju potēšanu pret šo vīrusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt