Rēzeknes novadā pašvaldība Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai ir atvēlējusi nesen slēgtās Adamovas internātskolas ēku. Divstāvu ēka atrodas gleznainā Adamovas ezera krastā, un te pašlaik izmitināti bēgļi no dažādām Ukrainas pilsētām.
“Galvenais ir mazmeitas. Tā mēs nebūtu braukuši prom no Ukrainas. Mums Ukrainā palika znots, viņam tur atbildīgs darbs,” stāsta pensionārs Vladimirs. Viņš ir no Odesas. Kopā ar sievu un mazmeitām devies bēgļu gaitās tieši mazbērnu dēļ. Bijis neizturami dzīvot pastāvīgā stresā un gaidīt, kurā brīdī un kur notiks sprādziens.
„Brīdināšanas sistēmas strādā. Ja lido raķete, tas tiek piefiksēts un skan trauksme. Karš ir briesmīgs. Es to nevaru saprast, tā nedrīkst būt,” saka Vladimirs.
Ģimene dzīvo Latgalē jau mēnesi. Mazmeitas mācās attālināti, sievu paņēmis darbā kāds uzņēmējs, un, lai arī dzīve kļuvusi mierīgāka, vienīgais sapnis ir pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās.
Arī Diānas astoņu cilvēku ģimene ir no Odesas. Viņi Latgalē plāno dzīvot līdz kara beigām un tad doties mājup, jo pašlaik arī Odesā nav droši.
„Aizbraucām, jo, ja nāktos bēgt no pilsētas, izbraukt no pilsētas pa zaļajiem koridoriem nav droši. Mēs zinām cilvēkus, kuri pa šādiem koridoriem izbrauca, redzam arī masu saziņas līdzekļos, kā daudzi cilvēki tika nošauti. Tāpēc vīri jau iepriekš nolēma mūs sūtīt bēgļu gaitās,” stāsta Diāna.
Jaunā sieviete atradusi darbu bērnudārzā un atzīst, ka vietējie iedzīvotāji ir ļoti izpalīdzīgi un draudzīgi, lutina ukraiņus ar mājas konservējumiem un ievārījumiem.
„Mums viss te ir labi. Ēdināšana laba, produkti visi svaigi, tikai, protams, ļoti gribas atpakaļ uz mājām,” atzīst Diāna.
Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale uzsver, ka Ukrainas kara bēgļu skaits nemitīgi mainās – vieni atbrauc, citi atkal dodas tālāk uz Eiropu vai citām valstīm. Pašlaik bijušās Adamovas internātskolas ēkā izmitināti 68 Ukrainas iedzīvotāji un puse no tiem ir bērni.
„Bēgļiem šajā vietā ir nodrošināta izmitināšana un ēdināšana. Bērni ir piesaistīti izglītības iestādēm. Uz jebkuru Ukrainas civiliedzīvotāju attiecas tas pats pakalpojumu klāsts, kas domāts jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Ja tie ir bērni, tad tā ir ari medicīniskā aprūpe, piesaiste pie ģimenes ārsta. Protams, tiek izmantota arī interešu izglītība. Adamovā dzīvojošie ukraiņu bērni brauc uz futbola treniņiem,” stāsta Strankale.
Adamovā dzīvojošie ukraiņu bēgļi īpaši uzsver, ka Latgalē viņi jūtas drošībā un viņiem ļoti svarīga ir arī vietējo iedzīvotāju attieksme. Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale uzskata, ka vietējie no kara bēgošos atbalsta un iespēju robežās palīdz viņiem.
„Mums ir arī ļoti laba brīvprātīgo komanda no mūsu iedzīvotājiem, kas piedāvā bēgļiem dažāda veida palīdzību. Tostarp sarūpēti arī bērniem velosipēdi, lai bērniem ir, ar ko nodarboties brīvajā laikā. Tie organizētas arī dažādas aktivitātes, piedāvātas ekskursijas pa pilsētu,” skaidro Strankale.
Kā atklāj Rēzeknes novada domes izpilddirektora vietnieks Andris Stafeckis, pašlaik Rēzeknes novadā izmitināti ap 300 bēgļu. Lielākā daļa apmetušies viesu mājās. Savukārt pašvaldība, pieaugot bēgļu plūsmai, varētu piedāvāt vēl vairākas ēkas, taču to sakārtošanai ir nepieciešams valsts atbalsts.
„Ukrainas bēgļi pamatā tiek izmitināti viesu namos, kuriem ir veiktas cenu aptaujas, kuri atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem. Šādas izmitināšanas vietas pašlaik mums ir 14. Pašvaldībai vēl ir divi objekti, kuros varētu izmitināt bēgļus, bet tas ir tikai galējā ārkārtējā situācijā. Taču šajos objektos ir jāveic diezgan apjomīgi kapitālieguldījumi. Bez papildu finansējuma šos darbus pašvaldība paveikt nevarēs,” uzsver Stafeckis.
Pašlaik bēgļu uzturēšana Rēzeknes novadā tā sociālo budžetu neietekmē, jo ar bēgļiem saistītas izmaksas tiek kompensētas no valsts līdzekļiem. Savukārt bēgļu problemātikas risināšanai Rēzeknes novads pašvaldības budžetā rezervējis nepilnu miljonu eiro.
