Jau ziņots, ka šogad arī Daugavpils novada Naujenes bērnunamā, pateicoties ASV finansējumam – 180 000 eiro –, tika renovētas telpas un veidots ģimenes sadzīves modelis.
Pašlaik Tiskādu bērnu namā atrodas 50 bērni un lielākā to daļa ir pusaudži. Ik dienu ar bērnunama iemītniekiem strādā sociālie darbinieki, kā arī psihologs. Bieži vien bērniem, kas nonāk šeit, nav gandrīz nekādas izpratnes par šķietami elementāram sadzīviskām lietam. „Sabiedrībā ir tāds nepareizs priekšstats, ka bērnunams ir kāda slēgta iestāde. Bet šie paši bērni tāpat kā jebkurā ģimenē mācās apkārtējās skolās atbilstoši savai izglītības programmai, savām spējam un iegūst šo dzīves pieredzi,” saka Tiskādu bērnunama direktors Žanis Feldmanis.
Viņu papildina Tiskādu bērnunama sociālā darbiniece Zane Runča.
„Nav tādu iemaņu, kā saklāt gultu, kā nomazgāties, kā pareizi apģērbties, jo viņi neprot apģērbties atbilstoši laika apstākļiem. To visu mums māca sociālie aprūpētāji. Tas ir ilgs darbs, jo katru dienu bērniem jāatgādina, ka jānomazgājas, jāiztīra zobi,” norāda Runča.
Pašlaik arvien vairāk tiek diskutēts par to, lai bērnunama funkcijas pārņemtu audžuģimenes, taču, kā norāda bērnunama psiholoģe Olga Orlova, bieži vien notiek tā, ka audžuģimene nespēj tikt galā ar bērnu un viņš tiek ievietots bērnunamā. Piemēram, pusaudzis savas 13 gadus ilgā dzīves laikā ir piedzīvojis izņemšanu no bioloģiskās ģimenes, audžuģimenes atteikšanos un ievietošanu bērnunamā. Veidojas situācija, ka bērns jūtas nevienam nevajadzīgs, kas sekmē pašvērtējuma kritumu, dažādu fobiju veidošanos, kas prasa nopietnu psihologa palīdzību.
„Bērni klaiņo, zog, un viņi [audžuģimenes] saka, ka tas ir problēmbērns, un mēs negribam ar viņu strādāt, un bērni nonāk bērnunamā. Mēs jau ar viņiem strādājam, nodarbojamies, izstrādājam visādas korekcijas programmas. Mums ir 50 bērni, un no pieciem jau ir atteikušās audžuģimenes, tāpēc viņi dzīvo pie mums,” saka Tiskādu bērnunama psiholoģe Olga Orlova.
Neskatoties uz visiem “par” un “pret” attiecībā uz bērnunamu likteni, no nākamā gada tiks veidota jauniešu māja, norāda Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
Vēl viens virziens, kurā tiek plānots strādāt, ir darbs ar vecākiem, kas ir nolēmuši būt par audžuģimeni, vai tiem, kuriem jāveic aizbildņu pienākumi. Centrā viņi varētu gūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kā arī speciālistu ieteikumus, kā organizēt savu ikdienu.
Strankale norāda, ka nākamais gads kļūs par atskaites punktu, kad tiks uzsākta bērnunama pārveidošana par multifunkcionālo centru.
