Lielā nokrišņu daudzuma dēļ cēlies ūdens līmenis un dīķi pakļaujas erozijai. To pastiprina arī vējš. Dome lēš, ka gadījumā, ja dambis tiktu pārrauts, tā salabošana varētu izmaksāt simtiem tūkstošiem eiro. Tāpat, ja dambis tiktu pārrauts, celtos ūdens arī Salas purvā. Stāsta Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Latgales partija, VL/TB-LNNK, „Vienotība”):
“Augstais ūdens līmenis ir tas, ar ko ezers un ezera dambji tiek galā, bet vēja ietekmē veidojas viļņi, kuri skalo krastus ārā, un krastu erozija ir diezgan ievērojama.”
“Kaut vai Ziemeļu dambja gadījumā vienas pusdienas laikā krasta līnija pārvietojās no trim līdz sešiem metriem. Apdraudējums veidojas, teiksim, tādā finansiālā izteiksmē, jo tajā brīdī, kad izskalos dambjus, šo dambju izskalošana maksās nevis desmitiem tūkstošiem eiro, bet dambja atjaunošana maksās 100 000 eiro,” norāda Švarcs.
Kopš pirmdienas teritorijā pie Īdeņas dīķiem notiek aktīvs darbs, lai stiprinātu Lubānas dambi.
Lietavu radītie postījumi Latgalē pieaug, un ceturtdienas, 14. septembra, vakarā pārpildītajā Lubāna ezerā konstatēja Ziemeļu dambja izskalošanos. Lubāns ir lielākais iedambētais ezers Eiropā.
Ūdens izskalojis Ziemeļu dambja smilšaino krastu aptuveni 300 metru joslā, pietuvojoties bīstami tuvu braucamajam ceļam. Ūdens atradās vien “padsmit” metrus no tā. Dienas laikā krasts tika izgrauzts par 3-6 metriem.
