Dienas ziņas

Iesāktās «AstraZeneca» vakcīnas nonāk izlietnē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Par katru suņa uzbrukumu jāziņo

Rēzeknes novadā sievieti sakož klaiņojoši suņi; aicina ziņot par šādiem uzbrukumiem

Klaiņojoši, bez saimnieka, bet vēl biežāk – saimnieku nepieskatīti suņi nereti uzbrūk cilvēkiem. Šāds gadījums nupat noticis Rēzeknes novada Pušas pagastā, kur kādu sievieti vienlaikus sakoda vairāki suņi. Atbildīgās institūcijas uzsver – kamēr nemainīsies mājdzīvnieku turētāju attieksme, nav vērts domāt par izmaiņām likumos. Lai vismaz pasargātu citus, par katru šādu uzbrukumu jāziņo Valsts policijai, kas tālāk kopā ar ekspertiem izvērtēs suņa bīstamību.

Aleksandrs Lubāns arvien ir emocionāls kopš vakara, kad, esot īstajā vietā un īstajā laikā, pie Baldas ūdensdzirnavām Aleksandram izdevās glābt kādu Rēzeknes novada iedzīvotāju. Sajūta pieturā nav omulīga, tālumā dzirdamas suņu rejas, kas atkal atgādina par notikušo.

"Viņi nelēkā draudzīgi, viņi vienkārši viņu plēš, reāli kož no visām trīs pusēm. Trīs milzīgi suņi. Ieleca viņa mašīnā, mētelis saplēsts, roka sakosta. Tie suņi terorizē; cik pēc tam "Facebook" palasīju tos komentārus, diezgan bīstama tā situācija," sprieda suņu uzbrukuma aculiecinieks Aleksandrs Lubāns.

Pie ieraksta sociālajos tīklos vērojams liels apkārtējo iedzīvotāju sašutums, cīņa ar saimnieku nepieskatītiem suņiem ilgst jau ceturto gadu.

"Diemžēl šobrīd atklājas aizvien jauni fakti! Bija minēti gadījumi, kad bija kosti cilvēki un tie blakus kaimiņi ir glābuši viņus. Ir bijuši gadījumi, kad atnāk uz pagalmu un bērni ārā," stāstīja Pušas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Ilmārs Ratniks.

Rēzeknes novada pašvaldība suņu bīstamību nevērtē, pērn maijā noslēgts līgums ar biedrību “Dzīvnieku patversme Mežavairogi” par klaiņojošo dzīvnieku uzraudzību. Tam vidēji gadā piešķirot 18 000 eiro. Sadarbībā ar Valsts policiju secināts, ka nereti ir grūti noteikt, kas ir konkrētā dzīvnieka saimnieks.

"Kamēr nemainīsies pašu cilvēku izpratne un attieksme, šis jautājums pastāvēs kā problēma. Liels solis uz priekšu būtu, ja tie suņi tiktu čipoti, tomēr čips būtu un pēc čipa varētu noteikt," teica Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.

Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ik gadu saņem ap 800–900 iesniegumus par  dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, pamatotas no tām ir aptuveni trešdaļa. Ja ir aizdomas, ka mājdzīvnieks bīstams, PVD nāk talkā arī Valsts policijai un vispirms nosaka stingrākus dzīvnieka turēšanas noteikumus.

"Pavada nedrīkst būt garāka par pusotru metru, jāizņem Lauksaimniecības datu centrā šī īpašā atšķirības zīme – tā ir sarkana kaklasiksna.

No 2012. gada mēs esam atzinuši par bīstamiem 65 suņus," sacīja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

Piemēram, pērn no 29 izvērtētajiem suņiem bīstami sabiedrībai bijuši pieci. Nereti iedzīvotāji par suņu nodarīto postu baidās ziņot atbildīgajiem dienestiem.

"Cilvēks nedrīkst baidīties no tā, ka viņš ziņos policijai. Šāda atbildīga cilvēku rīcība, iespējams, turpmāk var novērst kādu nelaimes gadījumu," klāstīja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Lāsma Kursīte.

Kopš pērnā gada vasaras spēkā ir Administratīvās atbildības likums. Ja suns nodarījis miesas bojājumus, tā saimniekiem var uzlikt naudas sodu no 14 līdz 600 eiro, smagos gadījumos – sodīt ar brīvības atņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti