Par koalīcijas izveidi vienojušies "Jaunās vienotības", "Kustības Par!" un Latgales partijas apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un politiskās partijas "Latvijas Reģionu apvienība" apvienotā saraksta, "Latvijas attīstības" un Jaunās konservatīvās partijas, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Tāpat panākta vienošanās, ka domes priekšsēdētāja amatam tiek virzīta Švarca kandidatūra. Viņš norādīja, ka, runājot par amatiem, vienošanās par domes priekšsēdētāja amata kandidātu svētdien bijusi vienīgā.
Švarcs pašvaldībā strādā kopš 1994.gada, kad viņu pirmo reizi ievēlēja par Gaigalavas pagasta padomes priekšsēdētāju. Viņš trīs sasaukumus ir bijis arī Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs.
Sešas deputātu vietas Rēzeknes domē ieguvusi arī partija “Saskaņa”. Partijas vēlēšanu saraksta līdere Jekaterina Ivanova atteicās no intervijas Latvijas Televīzijai, uzsverot, ka ir neapmierināta ar vēlēšanu rezultātiem, jo tagad domes sastāvs esot sadrumstalots.
Tomēr Švarcs norādīja: “Es neredzu nekādas problēmas, lai izveidotu stabilu un darboties spējīgu domi. (..) Visi 13 jaunievēlētie domes deputāti ir akceptējuši, ka strādāsim kopā. Tāpat esam vienojušies, ka vēlamies maksimāli darbā iesaistīt arī no "Saskaņas" saraksta ievēlētos deputātus, jo viņi pārstāv savus vēlētājus, kuri mums ir svarīgi, lai arī viņu viedoklis tiktu pausts un sadzirdēts."
Švarcs arī atzina, ka viņu satrauc zemā vēlētāju aktivitāte. Viens no iespējamajiem iemesliem, pēc Švarca domām, varētu būt tas, ka Rēzeknes novadā nav neviena jautājuma, kas varētu mobilizēt vēlētājus, kā tas, piemēram, ir noticis Varakļānu novadā.
“Nākamo četru gadu uzdevums mums ir, pirmkārt, arī atbildēt precīzi, kāpēc kurš neatnāca uz vēlēšanām. Un droši vien jau tuvākajā laikā tiks uzdots mūsu sabiedrisko attiecību speciālistiem veikt šīs aptaujas, individuālās sarunas, lai izprastu kāpēc viens vai otrs neatnāca,” atzina Švarcs.
Deputātu vietu sadalījums Rēzeknes novada domē:
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei. Tomēr Saeimas deputātu vairākums Varakļānus Madonas novada sastāvā nevēlas redzēt. Kā kompromisa variantu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliek kā atsevišķa pašvaldība.
Tāpēc atšķirībā no pārējiem 40 novadiem Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas tika rīkotas šā gada 11. septembrī.
Pašvaldību vēlēšanās, kas 5.jūnijā notika pārējās Latvijas vietvarās, tika reģistrēts zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Savukārt pašvaldību vēlēšanās Varakļānu novada vēlētāji uzrādīja augstāko aktivitāti 2021.gada vietvaru vēlēšanās – piedalījās 59,43% balsstiesīgo, bet Rēzeknes novadā – 25,92%. Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes un Varakļānu novados pie vēlēšanu urnām kopumā novados devās 29,02% balsstiesīgo.
Atbilstoši Varakļānu novada vēlēšanu komisijas apkopotajiem rezultātiem 5% barjeru iekļūšanai novada domē ir pārvarējuši un deputātu mandātus ieguvuši trīs kandidātu saraksti. Starp tiem lielāko vēlētāju atbalstu guva "Latvijas attīstībai" saraksts, kura līderis ir novada līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Justs.
Tikmēr Rēzeknes novada domē iekļuvuši seši deputātu kandidātu saraksti. Lielāko vēlētāju atbalstu ieguva līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca pārstāvētais saraksts jeb “Jaunās Vienotības”, “Kustības “Par!”” un Latgales partijas apvienotais saraksts. Tomēr CVK apkopotie dati liecina, ka gan Švarca pārstāvētajam politiskajam spēkam, gan otro vietu ieguvušajai “Saskaņai” domē pienākas 6 deputātu vietas.
