Nautrēnu pagasta vietvārdu karte ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponīmi. Tos kartogrāfe Andra Zubko-Melne izzināja 15 gadu garumā, veica iedzīvotāju aptaujas un apkopoja, piemēram, Pokrotnīku dzimtas pierakstus par šīs puses vietvārdiem no pagājušā gadsimta 70. gadiem.
"Dierva – tīrums; kartē ir gan "Peļu dierva", gan "Tolkys dierva"; ir arī tādi nosaukumi, kā, piemēram, "Vapnineica", "Vapna", tātad tas ir kaļķis, ko ņēma baznīcas celtniecībai vai arī "Pleits", tātad dolomīts. "Žvyradūbu" ir daudz, mēs jau tās šobrīd saucam par grantsbedrēm biežāk," skaidroja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfe Andra Zubko-Melne.
"Saskaņojot ar latgaliešu valodas ekspertiem, mums kartē visa informācija ir rakstīta Nautrēnu izloksnē, jo mums ir tās izloksnes īpatnības. Mēs sakām "kei", mēs sakām "lyls", un tā mums arī kartē tās vietas ir attēlotas, kā cilvēki arī tās "dabā" sauc. Tā latgaliskā valoda ir jāintegrē ārējā vidē, lai uzreiz būtu redzams, ka mēs esam Latgalē un mēs ar to lepojamies," norādīja Nautrēnu kultūras centra vadītāja Inga Vigule.
Kartes dizaina, koka konstrukciju un citu elementu autori arī ir vietējie iedzīvotāji. Līdz šim pagastā trūka vietu norāžu, turklāt tik apjomīgs šāda veida pētījums taustāmā lielformātā latgaliski Latvijā tapis pirmo reizi.
"Kartes latgaliešu valodā nav kā tādas, turklāt šī karte ir Nautrēnu izloksnē un līdz ar to mēs arī saglabājam to savu vietējo kolorītismu, savu izloksni.
Man ir arī jautājuši, vai nevar izgatavot karti kādam citam pagastam? To nevar izdarīt, ja iepretī nav vietējā cilvēka, entuziasta, kas ar to nodarbojas, kas pārzina vietējo vidi," skaidroja kartogrāfe.
Karte attēlota telpiski, tajā nav iekļauti māju nosaukumi, bet akcentēti tieši dažādu vietu vārdi, blakus ir arī tematiski apraksti par pagasta vēsturi.
Lielformāta kartes uzdāvinātas arī Nautrēnu vidusskolai un Nautrēnu novadpētniecības muzejam.
"Trešā papīra formāta karte tiks novietota Nautrēnu sporta hallē – Kultūras namā pie sienas, kur iedzīvotāji var papildināt. Cilvēkiem tāpat ik pa laikam atmiņā uzpeld kaut kāda noteikta vieta, varbūt viņi zina nosaukumu, bet nevar atcerēties, kur tas dabā atrodas, un tādā veidā to karti varēs papildināt," skaidroja Vigule.
"No tiem cilvēkiem, ko es aptaujāju, 90 procentu vairs nav starp mums. Mēs ielēcām, es tā uzskatu, kā vilciena pēdējā vagonā, ka mēs vēl varējām to informāciju apkopot. Ļoti daudzi, arī ieraugot to karti tagad, kad tā šeit stāv, saka: "Jā... mēs taču tā saucām. Tā taču ir, bet jau bija aizmirsies." Līdz ar to, es domāju, ka tā karte dzīvos līdzi un arī tā jaunā paaudze var pārņemt tos nosaukumus," sacīja Zubko-Melne.
Turpmāk iecerēts apkopot arī nostāstus par vietvārdu izcelšanos un jaunu, dažādu kalnu, ieleju, ceļu un citiem nosaukumiem bagātāku karti izdot vēlreiz pēc pieciem gadiem.
