“Kad mēs tā uz nākotni parēķinām, uz katru skolu atkarībā no skolēnu skaita mums pietrūks naudas, lai samaksātu pedagogiem par darbu,” nākotnes perspektīvas valdībā apspriestā jaunā pedagogu darba samaksas modeļa kontekstā jau nākamajā mācību gadā iezīmē Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska, akcentēdama nepieciešamību īpašā darba grupā jau šobrīd meklēt mazāk sāpīgus novada skolu optimizācijas risinājumus. “Šobrīd mums ir jāredz, ko mēs varam saglabāt un ar pašvaldības līdzfinansējumu uzturēt ar to naudu kas mums ir, un ko mēs vairs vairs nevaram saglabāt un kādas reorganizācijas jāveic lai neciestu visupirms bērni.”
“Tātad - vai nu ir jāatsakās no kādām programmām, kas, protams, arī samazina kvalitāti izglītības iestādē, vai kādu interešu izglītības jomu vai fakultatīvu; saprotams, ka tad mūsu izglītības iestādes kļūst mazāk konkurētspējīgas,” par iespējamām optimizācijas problēmām spriež arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Rēzeknes un Viļānu novada padomes priekšsēdētāja Vija Dikule. “Darba grupas uzdevums ir tomēr prognozēt valdības ieceres, un mums ir jābūt sagatavotiem. Pirmā doma ir, kur mēs varētu dibināt sākumskolu 1.-6.klasei, kur mēs noteikti saglabājam vidusskolu, un tad ir ļoti svarīgi pētīt visu statistiku, cik ir bērnu un vai tur būs tā kvalitatīvā izglītība, un nākošā lieta ir - pirmsskolas un skolas apvienošana.”
Arī Lilija Žukovska atzīst, ka tas esot viens no resursiem, kuru optimizēt novadā būtu iespēja: “Piemēram, ir bērnudārzs un blakus ir skola - varbūt nevajag divas iestādes, bet mēs varam pievienot pirmsskolas iestādi pie skolas, un tad jau ir sava veida resursu ekonomija kaut vai iestādes vadītāja algas ziņā, bet bez sāpēm neviens no risinājumiem nav iespējams.”
Tajā pašā laikā Žukovska uzskata - kādas mazākas skolas slēgšana lielu ekonomiju nedošot, “ēka tāpat ir jākurina, dežurantam tur jābūt, kas to ēku pieskata, kamēr neatrodam jaunu risinājumu; pārvadājumi pieaugs, savstarpējie norēķini pieaugs, pedagogu algas aizies projām, jo bērni no tās skolas gandrīz visi ies uz pilsētu un līdz ar to mums tur parādās sociāla rakstura problēmas.”
Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka nākotnē no kaut kā būs jāatsakās, tādēļ darba grupa līdz 1.novembrim vērtēs statistiku un prognozes, arī ceļu pieejamību un skolēnu iespējas tikt līdz skolai. “Optimizējot noteikti ir jādomā arī par to cik pedagogu varētu zaudēt darbu, lai viņi var prognozēt savu nākotni,” spriež darba grupai pieaicinātā arodbiedrības pārstāve Vija Dikule, atzīdama, lai arī jaunais skolotāju darba samaksas modelis ir iecerēts kā godīgāks, tomēr arī tam ir savi zemūdens akmeņi.
“Domāju, ka mūsu skolotāji ar algas likmi 420 eiro noteikti būs ieguvēji, bet tikai ar noteikumu, ja viņiem būs darba vieta un ja viņiem būs tā likme, bet būs arī tādas specialitātes, kur jaunais modelis būs sliktāks, teiksim, internātskolotājs speciālajās izglītības iestādēs saņems par 122 eiro mazāk, strādājot to pašu darbu,” piemēru min Dikule.
Vairākas nepilnības jaunajā modelī tieši Rēzeknes novada kontekstā saskata arī Lilija Žukovska: “Piemēram, mums novadā sabiedrība ir divvalodīga, un līdz ar to arī skolas ir ar krievu un latviešu apmācību valodu, un tās optimizēt ir samērā grūti. Mums ir arī divplūsmu skolas un skolas, kur ir struktūrvienība klāt. Jaunajā modelī nekas no šīm īpatnībām netiek ņemts vērā.”
Tuvākā Rēzeknes novadā izveidotās izglītības iestāžu optimizācijas darba grupas sēde būs oktobra beigās, iezīmējot jau konkrētākas skolu optimizācijas iespējas tālākām diskusijām.
