Mācību iestāde Rikavā ir Gaigalavas pamatskolas struktūrvienība. Skolas viena no otras atrodas 14 kilometru attālumā. Plānots, ka Gaigalavā šajā mācību gadā mācīsies 80 skolēni, savukārt Rikavā vien 46. Taču juridiski abām iestādēm skolēnu skaits tiek summēts - kopā 126, un tas nozīmē, ka Rikava un Gaigalava ir ārpus mazo lauku skolu kategorijas, kurās pedagogi tiks finansiāli atbalstīti no valsts. „Tā, acīmredzot ir tā neizpratne, kas ir struktūrvienība, kas ir skola, cik tur ir bērnu un kā cilvēkiem dzīvot,” saka Ināra Ūsīte, Gaigalavas pamatskolas un struktūrvienības Rikavas pamatskolas direktore.
2009.gadā, ieviešot pedagoga darba finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, Rēzeknes novadā tika likvidētas astoņas skolas. Struktūrvienības tika izveidotas ar mērķi, lai taupītu līdzekļus uz administratīvajiem izdevumiem, tomēr vajadzību skolām tāpēc nekļūst mazāk. Skolēnu skaita samazināšanās dēļ Rēzeknes novads joprojām spiests pieņemt lēmumus par dažādiem pedagogu darba apmaksas ierobežojumiem, tādējādi novada skolotāji saņem minimālo noteikto algu par vienu likmi, kas ir 270 lati.
„Mēs ļoti labi zinām, ka blakus novadā skolotāji saņem lielākas algas un mēs vēlamies, lai process būtu izlīdzināts, lai visi skolotāji, darot vienādu darbu, saņemtu vienādu samaksu,” uzsver Ūsīte.
„Jautājums, vai atkārtoti likvidēt šīs struktūrvienības vai pārveidot par pamatskolām atpakaļ. Tas ir liels politisks absurds. Struktūrvienībās mācās mūsu pašu bērni, šī vide ar skolas palīdzību tiek saglabāta laukos,” norāda Anita Žogota, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja.
Rēzeknes novada pedagogi ir neizpratnē un vaicā, vai Izglītības ministrijā nesaprot, kas ir skolu struktūrvienības, vai arī tas ir apslēpts veids, kā laukos skolas pamazām likvidēt.
