“Ekonomija - tāds bija viens no reformas skaidrojumiem,” argumentus, ar kādiem Rēzeknes novada vadība nesen Pušas pagastā rīkotajā vietējo iedzīvotāju sapulcē klāstīja ieplānoto pagasta pārvaldes reorganizāciju un vairāku to funkciju pievienošanu blakus esošajam Maltas pagastam, atklāj vietējā veikalā strādājošā Skaidrīte. “Tāpēc, ka esam viens no mazākajiem pagastiem iedzīvotāju daudzuma ziņā. Skolas nav, bērnudārza nav. Mums viss tāpat ir Maltā.”
“Uz pagastmāju nākam galvenokārt par zemi maksāt,” tagadējā pagastmājā Pušā satiktās vietējās iedzīvotājas spriež, ka pārvaldes reformas viņas īpaši neskars, “mūs tas neietekmēs. Mums galvenais bija, lai neaiztiek mūsu komunālo pārvaldi.”
Lielajā Rēzeknes novadā 2009.gadā reformas rezultātā tika apvienoti 25 pagasti, katrs ar savu pārvaldi un administratīvo aparātu. Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ novadā nu jau labu laiku kā tiek spriests par iespējām līdzekļu optimizēšanai.
“Mums jau vairāku gadu garumā ir bijušas runas, ka tajos pagastos, kur ir mazs iedzīvotāju skaits, ir lielas administratīvās izmaksas,” Rēzeknes novada domes sēdē ar balsu vairākumu vakar pieņemto Pušas un Mākoņkalna pagastu pārvalžu strukturālo reformu ar nākamā gada janvāri skaidro domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne, uzsverot, ka pagasti ar blakus esošajiem Maltas un Kaunatas pagastiem apvienoti netiks, reforma sagaida vien šo pagastu administrācijas vadību. “Pušas pagastā, piemēram, uz šo brīdi, izņemot pagasta pārvaldes ēku, citas iestādes nepastāv - tuvākā skola atrodas Maltā, feldšeru punkta arī te nav, visi iedzīvotāji griežas pie ģimenes ārstes, kura arī atrodas Maltā, arī bērnudārza bērnus ved uz Maltu.”
Līdzekļu ekonomijas dēļ novada vadība šobrīd ir paredzējusi, piemēram, Pušas pagasta pārvaldi reorganizēt par Maltas pagasta pārvaldes struktūrvienību ar kopīgu grāmatvedību un vienu pagasta pārvaldnieku “Uz vietas iedzīvotājiem paliek tie pakalpojumi, kurus viņi jau arī šodien saņem, un tos viņi saņems arī turpmāk,” skaidro Elvīra Pizāne.
Rēzeknes novada domes vadība apgalvo, ka reformas rezultātā pagastu iedzīvotāji necietīšot, arī štatu samazināšana esot pārdomāta, jo vairāki no reformas rezultātā darbu zaudējušajiem pagastu administrācijas darbiniekiem jau šobrīd saņem pensiju, citiem darbs tiks apvienots vai piedāvāts blakus pagastos.
Kā galvenais reformas ieguvums lauku ļaudīm tiek uzsvērts ekonomiskais izdevīgums, jo, kā aprēķinājusi novada vadība, administrācijas izdevumu ekonomija gadā vienam pagastam būšot vairāk nekā 20 tūkstoši eiro.
Līdzīga reforma pirms gandrīz diviem gadiem realizēta Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, kas izveidots kā Sakstagala pagasta struktūrvienība. Strukturālas pārmaiņas Rēzeknes novadā drīzumā sagaidāmas arī Stoļerovas un vēlāk arī citu mazāko pagasta pārvalžu administrācijās, kas tiks vērtētas uzreiz pēc skolu tīkla optimizēšanas.
