Edīte Jurča ir starp tiem pieciem Rēzeknes novada iedzīvotājiem, kas saņems pašvaldības līdzfinansējumu latvāņu apkarošanai savā īpašumā. Cīņa ar tiem sākta jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, apklājot latvāņus ar melnu plēvi vai stādot mežu. Šobrīd īpašumā latvāņi aug aptuveni hektāra platībā, taču sākotnēji invadētā platība bijusi daudz lielāka.
"Tas ir viss jau palicis mantojumā no tiem laikiem, kad tās fermas te ir bijušas, jo tomēr, nu, bija tā zaļbarība. Mežs laikam ir pats labākais, ko šajā gadījumā var, jo to zemīti te nevar izstrādāt. Sanāk, ka viņam saules nebūs, viņš arī neaugs. Tas ir tāds augs, kuram vajag to saulīti. Indi laikam neliesim īpaši, it kā nav doma iet uz to, ka apstrādāt ar ķīmiju kaut kādu," atzina Bērzgales pagasta iedzīvotāja Jurča.
Programmu atbalsta sniegšanai latvāņu apkarošanai Rēzeknes novada pašvaldība īsteno pirmo gadu, un pagaidām tā ir vienīgā pašvaldība Latvijā.
Līdzfinansējumu ieguvušie zemju īpašnieki saņems piecu gadu garumā. Pirmajā gadā tie ir 80% no apkarošanas aktivitāšu izmaksām, bet ne vairāk kā 200 eiro par invadēto hektāru. Taču ar katru nākamo gadu finansējuma apjoms tiks samazināts.
"Nosacījumi ir tādi, ka invadētajai platībai ir jābūt vismaz 0,1 ha. No 1. jūlija tiks apsekotas šīs zemes vienības, tiks veikts monitorings, vai tiek vispār kaut kādas darbības veiktas, lai apkarotu šo latvāni. Viens no pieteicējiem cīnās jau vairākus gadus, taču blakus platībā to nedara vispār, līdz ar to tās sēklas pārvietojas vai nu vēja, vai nu ūdens ietekmē. Tad tas tiešām ir kā ar vējdzirnavām cīņa," teica Rēzeknes novada pašvaldības vecākā vides aizsardzības speciāliste Ruta Sidorova.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, iedzīvotājiem ir pienākums savā īpašumā invazīvās augu sugas, tostarp latvāni, iznīcināt. Nereti pašvaldības nosūta arī informatīvās vēstules, un, ja tās netiek ņemtas vērā, latvāņu apkarošanu veic paši, piestādot rēķinu zemes īpašniekiem. Par noteikumu neievērošanu var tikt piemērots sods fiziskām personām no 50 līdz 1500 eiro, savukārt juridiskām no 300 līdz 3000 eiro.
"Citur arī cīnās ar latvāni, nav tā, ka tikai Rēzeknē, vienkārši Rēzeknei ir specifisks šis te apsaimniekošanas veids izdomāts. Bet citur ir, piemēram, nodokļu atlaides, atvieglojumi cilvēkiem, kas veic šo te iznīcināšanu. Citur ir paaugstināti nodokļi,"
stāstīja VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje.
VAAD informācija liecina, ka līdz šī gada martam Latvijā uzmērīti teju 11 000 hektāri invadēti ar latvāni. Latgalē visvairāk skartie ir Rēzeknes un Augšdaugavas novadi.
