“Bēdīgi, bet jāsamierinās ar to, kas ir. Man ir sava saimniecība. Gan jau. Verēmu pagastā strādāju no 1997. gada. Sākumā biju Zemes komisijas priekšsēdētāja, tad biju Dzīvokļu privatizācijas komisijas priekšsēdētāja, tad biju atbildīgā par nodokļiem un pēc tam strādāju par kasieri,” tā par darba zaudēšanu Rēzeknes novada grāmatvedības optimizācijas dēļ, cenšoties saglabāt optimismu, saka pirmspensijas vecuma Rēzeknes novada Verēmu pagasta pārvaldes kasiere Anita.
Rēzeknes novada Verēmu pagasts ar darbu nodrošina 80 darbiniekus, un plānoto izmaiņu rezultātā darbu zaudēs viens cilvēks - pagasta kasiere.
“Pagasts maksā algu apmēram 80 darbiniekiem. Tas ir tehniskais personāls, komunālā saimniecība, mums ir divas skolas – vidusskola, pamatskola, bērnudārzs. Mūsu Verēmu pagasts topošajā Nautrēnu pagastu apvienībā būs lielākais, mums ir 1600 iedzīvotāji. Mums diezgan liels štats. Pagaidām šī reforma vairāk skāra grāmatvedību. Ja runāt konkrēti par kadriem, mums viena štata vienība tiks samazināta, un tas nav labi no vienas puses, cilvēks zaudē darbu, bet tāda ir dzīve,” saka pagasta pārvaldnieks Vladimirs Bistrovs.
Rēzeknes novadā ir 25 pagasti un, izvēloties četru pagastu apvienību modeli, tika ņemti vērā dažādi faktori: valsts un pašvaldības ceļu tīkls, skolēnu pārvadājumu maršruti, sabiedriskā transporta pieejamība, vēsturiski izveidojošās saiknes starp pagastiem un jau esošo izglītības iestāžu struktūrvienību atrašanās vietas.
Ozolaines pagasta pārvaldnieks Edgars Bļinovs jau no jaunā gada pildīs arī Maltas pagastu apvienības vadītāja funkcijas: “Manā pakļautībā būs Maltas pagastu apvienība, kur būs iekļauti seši pagasti. Šobrīd viss ir zināms par grāmatvežiem, jo šobrīd apvienību ietvaros veidojas centralizētā grāmatvedības sistēma, un tie darbinieki, kuriem būs uzteikts darba līgums, viņi jau ir brīdināti iepriekš.
Daudziem tas ir dabisks process – aiziešana pensijā, citu jau paralēli meklē citas darba iespējas.
Mēs mēģinājām ļoti cilvēciski un demokrātiski pie šī procesa pieiet, jo mums pašiem ir jāmainās, lai nebūtu tā, ka algu izmaksas būtu lielākas par attīstības līdzekļiem.”
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs uzsver, ka pagastu pārvaldes struktūras izmaiņas, izveidojot četras pagastu apvienības un samazinot kopējo grāmatvedību skaitu no 22 līdz četrām, nepasliktinās pašvaldības pakalpojumu kvalitāte un pieejamība novada iedzīvotājiem.
“Šī reforma būtībā skar pārvaldes līmeni, un tiešas ietekmes uz iedzīvotājiem nebūs. Un visa ieekonomētā nauda paliek tajā vietā, kur tā notikusi. Kopumā aplēsts, ka gadā ekonomija būtu 180 tūkstoši eiro. Tā būs nauda, ko pagasti varēs izmantot savām aktivitātēm, tostarp arī projektu realizēšanai. Viens no iemesliem reformai bija arī Valsts kontroles atzinumā, ka izdevumi grāmatvedībai novadā ir pietiekoši lieli,” norāda šVarcs.
Izmaiņas Rēzeknes novada pārvaldes sistēmā, attīstot četras novada nozīmes attīstības apvienības, stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.
