Rēzeknes 2.vidusskola ir viena no pilsētas mazākumtautību skolām. Skolas gaiteņos lielākoties dzirdēt var krievu valodu, tajā cits ar citu sarunājas skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki. Izglītības iestādē mācās vairāk nekā 520 skolēnu. Viņu vidū arī 11. klases skolniece Liāna Gaspare.
“Mēs bilingvāli mācāmies latviešu un krievu valodā. Ja nesaprotam latviešu valodā, mums stāsta krieviski," Liāna stāsta, kāda valodā mācās. Liāna savā ģimenē sarunājas krievu valodā. Latviski runā stundu laikā un ar draugiem.
Jautāta, vai piekristu, ja mācības būtu tikai latviešu valodā, Liāna atzīst: "Domāju, ka nē, jo, kad es nesaprotu latviski, labi, ka man pasaka krieviski, un tad es visu saprotu."
Šobrīd mazākumtautību skolās vidusskolas posmā, kā nosaka prasība, 40% mācības notiek krieviski un 60% - latviski. Tomēr, kā paredzēts IZM plānos, no 2020.gada vidusskolā visiem vispārizglītojošajiem priekšmetiem jābūt pasniegtiem latviešu valodā, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Tam nepiekrīt Rēzeknes 2.vidusskolas direktors Igors Sergejevs.
“Es saprotu, ka mēs dzīvojam Latvijas valstī un latviešu valodas lomu vajag stiprināt, bet jautājumu par izglītību tikai valsts valodā, es domāju, ka nedrīkst forsēt nekādā gadījumā.
Tas varbūt pēc desmit gadiem, jā, saprotu, uz doto brīdi, tas nevar būt, ka izglītības process ir tikai valsts valodā”, norāda Rēzeknes 2.vidusskolas direktors Igors Sergejevs.
Valsts centralizētie eksāmeni mazākumtautību skolās ir valsts valodā, tomēr skolēni eksāmenā varēja atbildēt arī krievu valodā. Šobrīd vairs tā nevarēs. Tam, ka jau šajā mācību gadā 12. klases skolēniem centralizētajos eksāmenos jāatbild tikai latviešu valodā, direktors neiebilst. Tomēr viss mācību process valsts valodā tik ātri nedrīkst būt.
Kāpēc to nevar ātrāk, skola nav gatava, skolēni nav gatavi? "Es domāju, ka sabiedrība nav gatava vispirms, skolēni gatavi, es tā domāju," piebilda Sergejevs.
Arī Rēzeknes 3.vidusskolā, kas ir mazākumtautību skola, izteikti jūtama bilingvālā vide. Jautājot skolēnam, kur atrodas direktores kabinets, viņš jautājumu latviski saprot, bet atbild krieviski. Skolas direktore Kristīne Ustinova, uzsver, ka skolēniem šādi esot vieglāk arī stundu laikā
Ja jautā latviski, viņi var atbildēt krieviski. Ja mācības vidusskolas posmā jau pēc trim gadiem būs tikai valsts valodā, tas direktori uztrauc.
“Protams, mani uztrauc, cik kvalitatīvas zināšanas mēs spēsim dot, ja mēs viņas dosim tīri tikai latviski. Ir priekšmeti, kurus mēs pasniedzam latviski, ir, kur strādājam bilingvāli, ir tādi, kur tikai krievu valodā. No pedagogu puses mēs esam gatavi, protams, būs sarežģītāk bērniem," atzīst Rēzeknes 3.vidusskolas direktore Kristīne Ustinova.
Direktore uzskata, ka jau šobrīd ir veiksmīgs risinājums, kad mācības notiek bilingvāli. Viņasprāt, lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju uz latviešu valodu ir rūpīgi jāpārdomā. Tas vispirms esot jājautā skolēnu vecākiem.
