Dienas ziņas

Turcija brīdina Eiropu par migrantu straumēm

Dienas ziņas

Rankā satiekas kokkopji – arboristi

«Īpašo bērnu» vecāki skeptiski par iekļaujošo izglītību

Rēzeknes bērnu ar īpašām vajadzībām vecāki skeptiski par iekļaujošo izglītību

Tā dēvētā iekļaujošā izglītība varētu arī nebūt labākais risinājums bērniem ar īpašajām vajadzībām, uzskata to vecāki, kas Rēzeknē tikās ar Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvjiem.

Rēzeknes pamatskolas attīstības centra vecāki vērsās pie Saeimas komisijas apakškomisijas deputātiem ar lūgumu uzklausīt viņu domas un pieredzi par iekļaujošo izglītību. Viņi norāda, ka negrib, lai bērni, kad izaugs, būtu uzturami pansionātos, bet strādā un ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde norisinājās Rēzeknes pamatskolā, kur skolas audzēkņi dalījās ar savām domām un pieredzi par iekļaujošo izglītību, kā arī ar bažām par savu bērnu nākotni.

"Mūsu sabiedrība diemžēl vēl pilnā mērā nav gatava uzņemt šos bērnus skolās. Nebūsim ar rozā brillēm, un varbūt tās speciālās iestādes ir tas labākais risinājums un labākā vide bērniem," teica Rēzeknes speciālās pamatskolas-attīstības centra audzēkņa tēvs Guntis.

Ar nākamo mācību gadu speciālās izglītības programmas bērniem ar vieglākiem attīstības traucējumiem un valodas traucējumiem nesaņems valsts finansējumu, kas nozīmē, ka turpmāk viņiem būs jāmācās parastajās skolās. Taču prakse rāda, ka tās nav gatavas pieņemt “īpašos bērnus”, par ko liecina arī pieredzes stāsti.

"Es redzēju jūsu slaidos, cik pedagogu ir sagatavots, bet kur ir garantija, ka kāds no tiem pedagogiem ir ieinteresēts tajās izmaiņas, ka viņš ir gatavs uzņemties tos neērtos bērnus, kā viņus nereti sauc. Kur man ir garantija, ka mans bērns nebūs no atstumtajiem, ne tikai no bērnu puses, bet arī no pedagogu puses?" tā Rēzeknes speciālās pamatskolas-attīstības centra audzēkņa māte Kristīne.

Iekļaujošo izglītību skeptiski vērtē arī izglītības jomas speciālisti. Iepazīstinoties ar Zviedrijas un Norvēģijas praksi šajā jomā, tika secināts, ka iekļaujošās izglītības realizēšana skolās prasa daudz lielākus materiālo un nemateriālo resursu ieguldījumus, nekā tas tiek uzskatīts pašlaik.

"Man uz konferenci brauc profesori, kuri runā par to, ka "esiet uzmanīgi", nedariet kļūdas, jo esam sapratuši, ka iekļaujoša izglītība izklausās viegli, pozitīvi, bet realitātē īstenojama ļoti grūti un vēl prasa milzīgus finansiālus ieguldījumus," atzina “Skola 2030” eksperte, Rīgas Tehniskās Univeristātes asociētā profesore Mārīte Rozenfelde.

Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece norādīja, ka pašlaik ir noteikts trīs gadu pārejas periods, lai izvērtētu visas valstī esošas speciālās skolas. Savukārt  Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs uzsvēra, ka pašvaldība gatava finansiāli atbalstīt Rēzeknes attīstības centru, lai visas tajā esošas programmas tiktu realizētas arī turpmāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti