Šobrīd Latvijā ir deviņas speciālās izglītības programmas bērniem ar redzes, dzirdes, fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem. Tās gan nav piemērotas bērniem ar retāk sastopamām diagnozēm, piemēram, autismu vai Angelmana sindromu. Arī paši skolotāji nav pietiekami informēti par šādu bērnu izglītošanu. “Viņi nav gatavi, viņi nezina, kā ar viņiem strādāt,” saka mamma Samanta Gaile.
Pērn Rēzeknē atvērta pirmā mācību telpa visā Latgalē bērniem ar autismu un citām retām diagnozēm. Ik vasaru bērni piedalās arī diennakts nometnēs rehabilitācijas centrā ''Rāzna''. “Reizi gadā mēs tiekam uz Vaivariem, bet tās ir divas nedēļas. Bet man ar manu bērniņu ir jāstrādā diendienā,” stāsta Samanta Gaile.
“Vēlējāmies bērnu ievietot izglītības iestādē, kas varētu nodrošināt, sniegt pietiekoši labu atbalstu bērniem, virzīt uz attīstību. Bērnudārza apmeklēšana nebija iespējama,” atzīst mamma Skaidrīte.
Lai pārrunātu īpašo bērnu problēmas skolās, ar Rēzeknes novada vecākiem un pedagogiem tikās speciālās izglītības skolotājas no Ārendāles apgabala Norvēģijā. Norvēģu pieredze liecina, ka svarīgi ir veicināt speciālo pedagogu sadarbību ar kolēģiem no vispārējās izglītības iestādēm.
“Un viena speciālā skola varētu nākt par palīgu problēmu risināšanā ļoti plašam reģionam ap sevi. Un Rīgā tādi labi piemēri jau ir,” stāsta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes dekāne Mārīte Rozenfelde.
“Ir daudz dažādu sīkumu, ko varētu mainīt. Un ir ļoti nozīmīgi sākt ar sevi pašu, jo ir ļoti svarīga tava attieksme pret bērnu ar autismu,” saka speciālās izglītības skolotāja no Ārendāles Liva Rostole.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Daugavpils Universitātē plānotas arī izmaiņas speciālās izglītības studiju kursu klāstā. Līdz to akreditācijai 2019.gadā reģionā jādomā arī par atsevišķa pedagogu atbalsta, kā arī bērnu medicīniskā un izglītojošā centra izveidi.
