Aleksejs Poddubņikovs no Rēzeknes pilsētas un rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības par skursteņslauķi strādā teju 20 gadus. Skursteņslauķa ikdienas darbs – netīrumi, putekļi un sodrēji, joko Aleksejs. Rudens mēneši skursteņslauķiem ir īpaši saspringti, jo tas ir pēdējais laiks, kad ir nepieciešams sakārtot dūmvadus, ventilācijas šahtas, apkures ierīces un iekārtas, lai sagatavotu māju ziemas periodam.
Atbildot uz jautājumu, vai skursteņslauķa darbs ir mainījies, Poddubņikovs atbild apstiprinoši: "Zināt, ir mainījies. Padomju laikos bija katlu mājas, kas tika darbinātas ar oglēm, malku, bija dzelzs caurules, kas nosprostojās. To bija ļoti daudz, katrā mājā.
Tagad visi apkures katli ir no Eiropas, tehnoloģijas mainījušās, un mums tagad ir mazāk darba."
Padomju laikos biedrībā darbojas 15 skursteņslauķi, stāsta tās vadītāja. Pašlaik ir palicis tikai viens. Pakalpojumi tiek sniegti ne tikai pilsētas teritorijā, dažreiz tiek mēroti desmitiem kilometru līdz Ludzas un Zilupes novadiem. Lielākā daļa klientu ir dažādas iestādes, ja, piemēram, tiek tīrīta apkures sistēma skolā, darbi dažreiz aizņem pat vairākas dienas.
"Cilvēki raksta pieteikumus galvenokārt no jūlija līdz novembrim, tad skursteņslauķis var labi nopelnīt. Diemžēl cilvēki pie mums negriežas savlaicīgi, bet tieši pirms apkures sezonas. Tad mums ir ļoti daudz pieteikumu un mēs nepaspējam visus laikus izpildīt. Ja cilvēki vērstos uzreiz pēc apkures sezonas beigšanās, varētu mierīgi strādāt," stāsta organizācijas vadītāja Irena Poddubņikova.
Netīrīti dūmvadi arvien biežāk kļūst par ugunsgrēku cēloņiem. Kaut ugunsdrošības noteikumi paredz dūmvadu tīrīšanu ne retāk kā reizi divos gados, māju īpašnieki izturas pavirši pret šo pienākumu.
Īpaši aktuāla šī problēma ir daudzdzīvokļu mājās laukos.
"Ir vietas, pēc kuru pārbaudes ugunsdrošības inspektori saka, ka tās ir obligāti jātīra, bet mums nav tiesību braukt un kaut ko darīt, jo cilvēks maksā par pakalpojumu un griežas, kad viņam ir iespēja," skaidro Poddubņikova.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka pērn kopumā tika reģistrēti 472, bet šogad – 262 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi. Savukārt ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 12 cilvēki, bet cietis – 21.
