Rēzeknē seminārā aktualizē bērnu kreiļu iekļaušanu mācību procesā

Vidēji desmitā daļa sabiedrības ir kreiļi – cilvēki, kas raksta, zīmē un griež ar kreiso roku. Ja padomju gados šādiem bērniem jau skolā lika mācīties visu darīt ar labo roku, tad mūsdienās sabiedrību labročos un kreiļos vairs nedala un dabas īpatnības pieņem. Tomēr joprojām pārāk maz tiek pievērsta uzmanība kreiļu integrācijai skolās un arī speciālu ierīču iegādei mācību procesā.

“Ļoti radoši bērni, ar viņiem jāstrādā drusku citādāk. Viņiem ir daudz problēmu apkārtējā dzīvē tāpēc, ka viss ir domāts citiem cilvēkiem, piemēram, kā griezt ar nazi. Visu laiku viņiem ir kaut kādas problēmas, kuras jārisina katru dienu - kā rakstīt burtiņus, kā atvērt ledusskapi,” atklāj Rēzeknes novada Silmalas pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģe Jeļena Dzene, kurai arī pašai dēls ir kreilis.

“Katru gadu, atnākot uz pirmo klasīti – kreiļi vienalga ir, nav tā, ka klasītē vispār kreiļu nebūtu, ir pa vienam vismaz, pat pa divi…” statistiku atklāj Viļānu vidusskolas psiholoģe Elīzabete Birule, uz kuras vadīto semināru skolu atbalsta personālam Rēzeknē par darbu ar bērniem kreiļiem sapulcējušies kopumā ap 25 Rēzeknes novada skolu logopēdi, speciālie pedagogi, psihologi un arī pirmskolas skolotāji. Šāds seminārs, kas būtībā pirmo reizi aktualizē tieši kreiļu iekļaušanu mācību procesā, jau noticis Viļānos un Jēkabpilī.

“Kaut kā sākumā tiem kreilīšiem nebija pievērsta liela uzmanība, bet, strādājot jau skolā 10-11 gadus, katru reizi, ieejot pirmajā klasītē vai ieejot klasēs, es sapratu, ka tie kreilīši parādās arvien vairāk un vairāk, un tagad arī bieži vien atnāk mammas un saka - man bērns kreilīts, ko man darīt, viņš ir lēnāks, kā man ko darīt.”

Jau aizvadītajā gadā šī jautājuma pētīšanai pievērsusies arī Viļānu vidusskolas 12.klases skolniece Laura Malinovska, izstrādādama zinātnisko darbu par kreiļu priekšrocībām un trūkumiem tieši mācību procesā.

“Skolēniem vislielākās problēmas kreilība sagādā tieši vizuālās mākslas un mājturības stundās, piemēram, mājturībā tā ir adīšana, tamborēšana, puikām tā ir metālapstrāde, kokapstrāde, kad viņi var pat savainoties, jo man, piemēram, klasesbiedram bija tāds gadījums. Vizuālajā mākslā tā ir darbošanās ar žūstošajām krāsām, kad, ar kreiso roku krāsojot, izsmērējas. Arī dažādu rīku lietošana, piemēram, šķēres, lineāli, datorpeles ir kreiļiem atšķirīgākas, un to es arī rosināju skolēniem vairāk izmantot turpmāk mācību procesā,” zinātniskajā darbā secināto, ar ko arī pati būdama kreile, nereti saskārusies, atklāj Laura. “Īstenībā līdz tam, kad pati taisīju zinātnisko darbu, es īsti tos traucējumus nejutu - man vienkārši likās, ka kreilība ir kaut kas īpašāks, kad tu vari pateikt - tu esi labrocis, bet es esmu kreile, retums.

- Bet ir arī kādas priekšrocības kreiļiem? - Jā tādas kā viltības savā ziņā, piemēram, skolā tās ļoti noder grupu darbos, kad ir uz lieliem plakātiem jāraksta vairākiem cilvēkiem un tad es rakstu ar kreiso roku, klasesbiedrene raksta ar labo roku un mums tā grupa aiziet ātrāk - mēs varam no visām pusēm.”  

Jautāta, ar ko kreiļi vēl atšķiras no labročiem, Laura atzīst, ka, viņasprāt, kreiļi ir mākslinieciski radošāki: “Mums, piemēram, skolā ir kreiļi, kuri ir ļoti labi mūzikā, mākslā. Noteikti tādi ir labroči arī, bet viņu ir lielāks pārsvars - viņi ir apmēram 90 % skolā, bet mēs esam tikai 10%.”

“Mēs vienkārši ar šo gribam parādīt, ka varbūt vajag aizdomāties arī skolā vairāk par bērniem kreiļiem. Tā nebūtu tāda pamācoša lekcija, bet tieši tāda ievirze,

lai atbalsta personāls vai arī skolotāji, lai viņi mazliet aizdomājas, ka tomēr ir arī kreiļi un ka dažreiz viņiem ir grūtāk izdarīt daudzus darbiņus, ko dara labroči. Arī apgaismojums, sēdēšana un viss pārējais. Mēs taču kādreiz nepiedomājam, kur gaisma viņam krīt vai ar ko viņam blakus sēdēt - tādas praktiskās lietas, kuras varbūt vienkārši jāpiedāvā kreiļiem un jādod viņiem tāda iespēja un viss būs ok.”

Psiholoģe Elizabete Birule arī atzīst, ka mūsdienās, kad kreiļi par labročiem piespiedu kārtā netiek pārmācīti, topošajiem pedagogiem maz tiek papildus mācīts par kreiļiem. Viņasprāt, būtu nepieciešami vairāk šādi izglītojoši semināri par kreiļu veiksmīgu iekļaušanu mācību procesā. Tāpat skolās būtu jārod iespēja nodrošināt arī  kreiļiem pielāgotas šķēres, lineālus un citas ierīces.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt