Dienas ziņas

Liepājā sumina Eiropas gada pašvaldības

Dienas ziņas

Valmierā marķē dižkokus

Augstskolas par izglītības perspektīvām Latvijā

Rēzeknē secina: Augstskolām ir jāmeklē kopēja valoda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Rēzekne šodien uzņēma izglītības un zinātnes pārstāvjus no visas valsts vērienīgā konferencē, kas veltīta augstākajai izglītībai. Tajā secināts, ka augstākā izglītība ir vērtība, kas jānovērtē arī finansiāli, lai veicinātu tās strauju attīstību un likumsakarīgi arī valsts tautsaimniecības izaugsmi. Diskusijās skarts arī konkurences aspekts, proti, svarīgāk par savstarpējo konkurenci būtu virzīties uz starptautisku novērtējumu.

Augstākā izglītība ne reizi vien dēvēta par Latvijas valdības prioritāti, taču nozarei piešķirtais finansējums neapstiprina iepriekšminēto. Salīdzinot ar mūždien soli priekšā esošo kaimiņvalsti Igauniju, mūsu republikā augstskolām ir jāmeklē kopēja valoda, lai spētu izvirzīt gan zinātnes prioritātes, kas parādītu Latvijas unikalitāti, gan jāmeklē atbilstošs finansējums valdībā, kas ar darbiem pierādītu augstākās izglītības vērtību republikā.

„Mums vajadzētu investēt ne obligāti tanīs nozarēs, ko Eiropas Savienība ir nodefinējusi kā prioritāti, bet tur, kur mums ir jauni, talantīgi, spoži jaunie cilvēki. Mums ir ļoti daudz šādu jaunu, talantīgu cilvēku, gan dabaszinātnēs, gan sociālās zinātnēs, gan humanitārajās zinātnēs,"saka Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Bet Latvijas Inovatoru apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš norāda: „Bagātas ir tās valstis, kas investē zinātnē, augstākajā izglītībā, inovācijā. Valstij ir jābūvē publiskajā sektorā inovācijai nepieciešamā infrastruktūra – tās ir eksperimentālās darbnīcas, konstruktoru biroji, testēšanas laboratorijas, kur kaut ko nomēra, tās ir arī pilotražotnes."

Diemžēl Latvijas augstākās izglītības iestādes raksturo savstarpējā sacensība, jo studiju virzieni ir ļoti  sadrumstaloti un rada pārprodukciju, piemēram, sociālo zinātņu vai pedagoģijas jomās, kamēr dabaszinātnēs joprojām jūtams speciālistu trūkums. Lai to mazinātu, katrai augstskolai būtu jādomā, kā veikt savu konkrēto uzdevumu. Reģionālo augstskolu pārstāvjiem šī funkcija ir veicināt reģiona attīstību, uzskata Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks:

„Pilsētas, kurās ir augstskolas, krietni vairāk attīstās, attīsta un pievelk sev līdzi pozitīvu reģionu un apkārt esošo teritoriju pilsētai attīstību. Tas ir priekšnosacījums investīciju piesaistei. Redzam, ka tas ir inženieru trūkums – tehniskās rokas, kas ir nepieciešamas, tas ir tas, ka vairāk vai mazāk, bet mums ir jāapmāca. Mums ir nepieciešama sadarbība, tāpēc starptautiskā sadarbība ir tā, ko mēs nodrošinām."

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis diskusiju vērtē kā auglīgu: „Tagad, kad mēs esam Rēzeknē un, no manas pieredzes, apmeklējot Rēzeknes Augstskolu, tad, manuprāt, jums tie soļi ir pareizajā virzienā sperti, jo viens no prioritārajiem virzieniem - tas ir mašīnbūves studiju programmas un pētniecība mašīnbūvē, tas arī ir saistīts ar to, kas notiek jūsu reģionā, tāpēc šo piemēru es vērtēju kā ļoti pozitīvu."

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi lūgumu no valsts budžeta atvēlēt vēl 1,9 miljonus latu augstākajai izglītībai, taču šie līdzekļi, ja tiks iegūti, ir paredzēti kopējā koeficienta paaugstināšanai, nevis kā atbalsts kādam īpašam augstskolu tipam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti