Rēzeknē pieredzē dalās kaimiņvalstu kulināri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vairāk nekā 30 mājražotāji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi no Latgales un Vitebskas apgabala Baltkrievijā sestdien tikās Kulinārā mantojuma festivālā, kura laikā ikvienam interesentam bija iespēja izgaršot kaimiņvalstu tradicionālos ēdienus. Rēzeknes novada svētku ietvaros notikušais kulinārais festivāls ir viena no aktivitātēm projektā „BellaCuisine”, kura mērķis ir pusotra gada laikā uzlabot kulināro pakalpojumu servisu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas reģionos.

Mājas alus un sieri, saldie žagariņi, lauku speķis, kā arī neparastāki gardumi, piemēram, draniki jeb rīvētu kartupeļu pankūkas ar sēnēm un gaļu – kopumā aptuveni simts dažādi latgaliešu un baltkrievu nacionālās virtuves ēdienu bija sagatavojuši Kulinārā festivāla dalībnieki.

„ Mēs specializējamies Baltkrievijas nacionālajā virtuvē. Ēdieni, ko jūs redzat uz mūsu galda, ir pagatavoti no kartupeļiem. Starp tiem ir kārtainais pīrāgs ar dārzeņu pildījumu un vārītu desu. Ļoti garšīgi,”izrāda festivāla dalībniece no Baltkrievijas Lilija Artimjonoka.

Latvijas un Baltkrievijas nacionālās virtuves esot diezgan līdzīgas, vienīgi ja baltkrievu senčiem tuvāki bijuši kartupeļi, tad latvieši vairāk izmantojuši graudaugus, kā arī citus mazāk zināmus dārzeņus, tostarp, grīziņus jeb kāļus.

Rēzeknietis Andris Sondors: „Latgalē jau to kartupeļu nebija. Te jau tikai no Kolumba laikiem, bet 12.gadsimtā bija grīzeņi un visi latgalīši ēda grīzeņu zupu, ar bebra gaļu vai ar zirga gaļu vai ko citu.”

Iespēju nogaršot neparastos ēdienus izmantoja vairāki tūkstoši Rēzeknes novada dienas apmeklētāju. „Paspējām nogaršot dažādus latgaliešu gardumus, Andrupenes sieru, mums piedāvāja arī šmakovku, un vēl kaut kādas klimpas, tā kā ļoti, ļoti jauki bija,” apmierināta ir festivāla apmeklētāja Baiba

no Cēsīm.

Kulinārais festivāls rīkots Latvijas-Lietuvas-Igaunijas pārrobežu sadarbības projekta „BellaCuisine” ietvaros. Projekta īstenotāji ieplānojuši arī rīkot seminārus un izdot bukletus, lai pilnveidotu tradicionālo kulināro pakalpojumu sniedzēju zināšanas un veicinātu viņu atpazīstamību, stāsta projekta koordinatore Latvijā Ligita Harčevska: „Gan no tūrisma viedokļa, gan visādi citādi cilvēkam ir interesants tas, kas ir jaunais. Šobrīd mums tas labi aizmirst vecais ir tas jaunais. Tagad ceļam godā tradīcijas un cilvēkiem ir arī interesanta šī nacionālā virtuve, pēc senām receptēm gatavoti ēdieni. Tie, protams, ir arī garšīgi.”

Festivāla dalībnieki neskopojās ar līdzpaņemto ēdienu receptēm, lai ikvienam interesentam arī savā virtuvē būtu iespēja iepazīt nacionālo virtuvju garšas īpatnības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti