Rēzeknē palielina finansējumu krievu valodas fakultatīvajām stundām mazākumtautību skolās

Rēzeknē jau otro mācību gadu četrās mazākumtautību skolās ir iespējams krievu valodu un literatūru papildus apgūt arī fakultatīvajās stundās. Par fakultatīvajām nodarbībām tiek maksāts no pilsētas budžeta. Fakultatīvo stundu nepieciešamu pamato ar to, ka mazākumtautību skolās pakāpeniski notiek pāreja uz mācībām latviski un tiek samazināts krievu valodas stundu skaits. 

Rēzeknē palielina finansējumu krievu valodas fakultatīvajām stundām mazākumtautību skolāsLāsma Zute-Vītola

Rēzeknes pilsētas domes sēdē ar balsu vairākumu pieņemts lēmums par pašvaldības atbalstu fakultatīvajām nodarbībām krievu valodā un literatūrā. Jau aizvadītajā mācību gadā četrās mazākumtautību skolās pirmo, ceturto un septīto klašu skolēniem bija iespēja apgūt fakultatīvi krievu valodu, jo tieši šīm klasēm krievu valodas stundu skaits tika samazināts līdz trim nedēļā, palielinot latviešu valodas stundu skaitu. Taču šajā mācību gadā papildu atbalsts krievu valodas stundām kļūst vēl lielāks, skaidroja Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

“Šogad atkal skolas un vecāki griezās ar iesniegumu domē – tie, kas bija pirmā, ceturtā, septītā [klase], viņi pavirzās uz otrā, piektā, astotā, un nāk klāt tie, kas ir pirmie, ceturtie septītie; klašu skaits dubultojas, šogad apmaksājam jau 80 stundas. Tagad pēc domes lēmuma šiem  četriem mēnešiem papildus vajadzīgi apmēram 5000 eiro pie jau esošā finansējuma, bet, ja mēs ņemam kopumā gadu un skatāmies uz šo 80 stundu apmaksu, tad tas apmēram ir 35 000 eiro uz gadu, un 2022. gadā mēs plānojam budžetā šādu summu,” norādīja Drelings.

Opozīcijā esošie deputāti lēmumu gan neatbalstīja, norādot, ka gluži pretēji – mazākumtautību skolās ir jāstiprina latviešu valoda, to ir norādījuši arī skolēnu vecāki,

apliecināja opozīcijas deputāts Jāzeps Korsaks, kurš domē ievēlēts no vairāku partiju apvienotā saraksta.

“Pie manis bija griezušies vairāki vecāki, kuri izteica šādu domu, – viņi jūt, ka bērniem ir par maz vai ne tik labā kvalitātē tiek pasniegtas zināšanas latviešu valodā,” sacīja Korsaks. 

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) šo informāciju gan apšaubīja: “Varat nosaukt kaut vienu vecāku, kas jums to ir teicis, vai tas nav jūsu izdomājums? Lai mēs pārliecinātos.”

Apstiprinot Korsaka teikto, priekšsēdētāja bažas mēģināja kliedēt domes deputāte Ināra Groce, kura arī domē ievēlēta no vairāku partiju apvienotā saraksta, sakot, ka arī pie viņas ir vērsušies vecāki. Groce domes sēdē izteica arī priekšlikumu mazākumtautību skolās nodrošināt ne krievu, bet gan tieši latviešu valodas fakultatīvās nodarbības, lai uzlabotu latviešu valodas zināšanas.

Groce skaidroja: “To pierāda gan eksāmenu rādītāji, īpaši beidzot 12. klasi, gan arī iespēja jauniešiem integrēties valsts valodas lietotāju vidē. Jo tie jaunieši, kas aiziet gan uz Rēzeknes tehnikumu, gan citām izglītības iestādēm un arī uz ģimnāziju, – man ļoti žēl, ka valodas zināšanu dēļ viņi arī citos priekšmetos sekmes nespēj parādīt tādas kā tie jaunieši, kuri ir mācījušies latviešu valodā.”

Priekšlikums gan vairākuma atbalstu neguva, priekšsēdētājam uzsverot, ka bērnu vecāki vēlas, lai skolēniem būtu vairāk krievu valodas nodarbību, jo latviešu valodas stundu mazākumtautību skolās jau tāpat kļūst vairāk.

“Šī priekšlikuma uzdevums nevis šeit kaut kādu priekšrocību dot ar fakultatīvajām nodarbībām latviešu valodai, bet vismaz izlīdzināt to situāciju, kas attiecas uz minoritāšu valodām un literatūru, kur to nodarbību trūkst. Mēs to konstatējam ar vecāku iesniegumiem un redzam, ka skolēni pazaudē savu identitāti, viņi gan slikti raksta savā dzimtajā valodā, gan slikti runā, ir liels risks, ka viņi ne latviešu valodā, ne savā dzimtajā valodā runās,” atzīmēja Bartaševičs.

Rēzeknes 6. pamatskola ir tā skola, kurā notiek krievu valodas fakultatīvās nodarbības, direktore Raisa Meiere norādīja, ka stundas skolā ir apmeklētas.

“Vairāk kā 80% septītajā un astotajā klasē, taču sākumskolā visi,” sacīja Meiere. 

Tomēr skolas direktore atzina, ka arī latviešu valodas fakultatīvās nodarbības skolēniem būtu nepieciešamas: “Ja būtu no pašvaldības papildus, apsveicami, protams, ka ņemsim tad, tā būtu liela palīdzība skolām.”

Nākamajā mācību gadā finansējums krievu valodas fakultatīvajām nodarbībām būs nepieciešams vēl lielāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt