Karstais ūdens Rēzeknes Centra rajonā tika atslēgts ne 1. maijā, kā bija informēts, bet jau dienu iepriekš. Dažiem daudzdzīvokļu mājās jau 30. aprīlī deviņos no rīta, atgriežot krānu, tecēja vien aukstais ūdens, citiem karstais ūdens pazuda ap pusdienlaiku.
„Rēzeknes siltumtīkli” savu vainu cilvēku maldināšanā noliedz, sakot, ka māju apsaimniekotāji esot pasteigušies. Taču šāda pasteigšanās un maldināšana vēl vairāk sadusmo cilvēkus. Kādai sievietei mājās ir mazs bērns, kuru gribēja vēl pēdējo reizi nomazgāt pirms karstā ūdens atslēgšanas, taču nepaspēja. Tagad, kad nav karstā ūdens un vannas istabā ir auksti, to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Turklāt veids, kā tiek pieņemti un izskaidroti lēmumi, iedzīvotāju sarūgtina.
„Neviens nav ne runājis, ne informējis elementāri ar kaut kādu zīmīti uz daudzdzīvokļu mājas durvīm. Nav ne laika, ne spēka, ne vēlēšanās iet uz cīnīties ar viņiem. Man jārisina jautājums, kā nomazgāt mazbērnu. Bet ir slimi cilvēki, un ne visi var aizbraukt kaut kur nomazgāties. Es to situāciju nespēju sagremot, bet ir jācīnās kaut kā!” sacīja sieviete.
Arī citi uzrunātie iedzīvotāji nonākuši neapskaužamā situācijā.
„Man ir mazs bērns, un vēl viens bērns mācās skolā, mums grūti bez karstā ūdens. Pagaidām ar tējkannu sildām ūdeni, bijām pie vecākiem – viņiem ir boileris,” stāstīja cita Rēzeknes iedzīvotāja.
Pašiem dzīvoklī esot maza vannas istaba, un boileram nav īsti vietas. Lēmumu atslēgt karsto ūdeni viņa uzskata par nepareizu. Viņa uzskata, ka karsto ūdeni vajadzēja atstāt pat tad, ja tas ir dārgs. Cilvēkiem būtu iespēja vienkārši ekonomēt ūdeni.
Iedzīvotājus satrauc arī, kā apkures sezonā varēs samaksāt par siltumu, ja tarifs būs tik dārgs.
„Bail iedomāties, kas būs, ja valdība nepalīdzēs, cilvēki paliks bez dzīvokļiem, jo nebūs ar ko maksāt, man pensija ir 317 eiro,” uzsvēra kāda rēzekniete.
Tā kā Rēzeknes Centra rajona katlu mājā siltumenerģija tiek pilnībā iegūta no dabasgāzes, taču pilsētas Ziemeļu un Vipingas rajonā katlu mājas tiek kurinātas arī ar šķeldu un granulām, tur karstais ūdens nav atslēgts, solot lētāku maksu. Tikai – kāda tā būs?
„Nē, mēs nesaprotam, tas vēl nav zināms, mēs tikai varam iedomāties. Nav informācijas. Zinot, kā pieņem lēmumus un kā cilvēki ir sašutuši Centra rajonā, kuriem ne no pirmā [maija], bet no trīsdesmitā datuma [aprīlī] nav siltā ūdens, tas ir viss ir slikti organizēts,” stāstīja kāds mikrorajona iedzīvotājs.
To, cik maksās par karsto ūdeni mikrorajona iedzīvotāji, pašlaik nezināja teikt arī „Rēzeknes siltumtīklu” valdes loceklis Aldis Mežals:
„Par tarifu mēs vēl lemsim, būs zemāks. Tā būs kompensācija no mūsu puses vai domes puses – par to lemsim.”
Ja dabasgāzes cena kļūst lētāka, Mežals pieļauj, ka, iespējams, karstais ūdens varētu arī tikt pieslēgts ātrāk par apkures sezonas sākumu. Jautājot, kādēļ mājām netiek dota iespēja izvēlēties, vai viņi vēlas karsto ūdeni par dārgo tarifu vai ne, Mežals atbildēja, ka tas ir uzņēmuma lēmums, izvērtējot dažādus apsvērumus.
„Mēs izvērtējām mūsu iedzīvotāju maksātspēju pie tarifa 198, cik procentu varētu būt maksātspējīgi iedzīvotāji, tas nozīmē, ka ļoti pieaugtu iedzīvotāju parāds uzņēmumam.
Otrkārt, arī uzņēmuma saistības pieaugtu. Treškārt, dome bija izsludinājusi aptauju, kur cilvēkiem bija prasīts, ko jūs vēlaties, lielākā daļa nobalsoja par karstā ūdens atslēgšanu,” stāstīja Mežals.
Balsojums notika pilsētas pašvaldības mājaslapā. Aptaujā piedalījās neliels iedzīvotāju skaits – no tiem nedaudz pāri tūkstotim atbildēja, ka karstais ūdens Centra rajonam ir jāatslēdz.
KONTEKSTS:
Aprīlī uzņēmumam "Rēzeknes siltumtīkli" beidzās izdevīgs dabasgāzes piegādes līgums. Jaunais apkures tarifs tādējādi ir četras reizes lielāks nekā iepriekš – 198 eiro par vienu megavatstundu. Taupīšanas nolūkā daļai pilsētas atslēgts karstais ūdens.
