Rēzeknes sētnieki, kas šī gada pirmos mēnešus pilsētu uzkopuši uz uzņēmuma līguma pamata, nu atkal tiks pieņemti darbā pašvaldības uzņēmumā “Rēzeknes namsaimnieks”, jo tikko kā noslēdzies atkārtoti izsludinātais iepirkumu konkurss par pilsētas koplietošanas teritoriju uzkopšanu.
“Darbs pats par sevi pieņemams. Kādreiz rūpnīcā strādāju, rūpnīcas visas pazuda un citur jau nav, kur atrast manā vecumā darbu,” stāsta nu jau 10 gadus par sētnieci Rēzeknē strādājošā pirmspensijas vecumā esošā Olga. “Tas nav daudz, mums ir tādas sētnieces, kas strādā jau 30 gadus”.
Ilgus gadus kā sētniece pašvaldības uzņēmumā “Rēzeknes namsaimnieks” strādā arī Sandra. “Fiziski tas ir smags darbs, bet pilsētā citu variantu nav,” viņa saka. Abas sētnieces ar darbu ir apmierinātas, tomēr ar to, kā sētnieku darbs Rēzeknē pēdējos gados tiek organizēts, gan nē: “Ar to sistēmu, kā tas viss notiek, tie visi konkursi, ar to gan mēs neesam apmierināti.”
Abas sievietes no “Rēzeknes namsaimnieka” tika atlaistas šī gada februāra vidū, jo viņām - tāpat kā vēl aptuveni 80 sētniekiem Rēzeknē - ik gadu, pamatojoties uz iepirkumu konkursa par pilsētas koplietošanas teritoriju uzkopšanu un apsaimniekošanu rezultātiem - tika slēgts terminēts darba līgums uz vienu gadu.
“31. decembrī tu celies no rīta un domā, ko darīt… Šogad tas bija diezgan traki, mēs palikām bez apsveikumiem, laba vēlējumiem, bija tāds haoss, tāpat arī Lieldienās sanāca,” sētnieces ieskicē šī gada, viņuprāt, ne īsti normālo situāciju, kad pilsētas koplietošanas teritoriju apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu veicēju konkurss Rēzeknē tika rīkots atkārtoti, tā kā pirmais konkurss tika noslēgts bez rezultāta. Un vairāki desmiti sētnieki tika atlaisti no darba, lai uz laiku, kamēr nenoslēgsies atkārtotā iepirkuma procedūra, uz uzņēmuma līguma pamata tos pieņemtu pašvaldības pilsētsaimniecības pārvaldē.
“Kā agrāk - pilsētā bija tāda komunālā saimniecība, kura pajuka, tur nebija tādu konkursu, tur bija pilsētas uzkopšanas teritorijas, tas būtu vislabākais variants tad mēs mierīgi strādātu un mūs neviens neraustītu, bet tagad mēs esam kā izstumtie – ta’ mēs te, ta’ te. Kā mums šogad bija – 15. februārī mūs no šejienes atlaida, pēc tam 2,5 mēnešus mēs strādājām kā pašnodarbinātās personas no domes, un tagad atkal it kā uzvarēja „Namsaimnieks” un atkal mēs uz šejieni līdz gada beigām, pēc tam atkal nav zināms, un tā katru gadu - gadā reizi konkurss, bet šogad jau divas reizes… Nu tas nav normāli!”
“Atklāti sakot, mums Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza pagarināt līgumu uz veciem noteikumiem ar iepriekšējo izpildītāju,” situāciju, kad sētnieki uz uzņēmumu līgumu pamata līdz maijam tikuši pieņemti darbā pašvaldības pilsētsaimniecības pārvaldē, skaidro Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. „Ar „Rēzeknes namsaimnieku” tas beidzās ar 1. janvāri, un bija jāmeklē jauns pretendents. Ne katru gadu mums ir tāda problemātiska situācija, ka mēs nevaram slēgt līgumu no 1. janvāra, citus gadus mēs līgumus pagarinājām līdz iepirkuma noslēgumam, bet šogad saņēmām no IUB vēstuli, ka tā darīt nevar, un bija jādomā, ko darīt tālāk.” Nevar neatgādināt - kā pirmajā, tā otrajā tā saucamajā pilsētas sētnieku konkursā savu piedāvājumu par pakalpojumiem bija iesniedzis arī kāds Rīgas uzņēmums, un pirmajā izsludinātajā iepirkumu konkursā „Rēzeknes namsaimnieka” piedāvājums visai ievērojami bija lielāks par konkurentu piedāvājumu; vēl februārī pilsētas iepirkumu komisija vērtēja Rīgas uzņēmuma piedāvājumu, lai, tā teikt, izvairītos no iespējamā cenas dempinga. Tomēr, kā šobrīd skaidro Aleksandrs Bartaševičs, pirmais šī gada pilsētas sētnieku konkurss noslēdzās bez rezultātiem tāpēc, ka bija notikusi kļūda pilsētas budžeta izdevumu aprēķinos un iepirkuma summa šim pakalpojumam bija jāsamazina.
Šobrīd pēc otrreizējās iepirkuma procedūras veikšanas par konkursa uzvarētāju noteikts jau arī iepriekš šos darbus pilsētā veikušais pašvaldības uzņēmums „Rēzeknes namsaimnieks”, kurš šobrīd piedāvājot krietni zemāku pakalpojuma cenu un pēc līguma slēgšanas plāno pieņemt atpakaļ darbā lielu daļu pagājušogad te strādājušo sētnieku.
“Pārrunas jau ir notikušas, darbinieki nokomplektēti, un mēs tikai gaidām, kad varēsim slēgt līgumu. Kopšanas ziņā pilsēta neko nesajutīs, jā, mēs vinnējām, mazāku cenu piedāvājām, toties no attīstības atteicāmies. To komunālo tehniku, ko mēs plānojām iegādāties jaunu, no tā mēs atteicāmies, tāpat arī sētnieku skaits pa vasaru tiks samazināts un, tā kā pensionāru skaits [tur] ir ap 25% tas nebūs īpaši sāpīgi,” skaidro „Rēzeknes namsaimnieka” valdes loceklis Vjačeslavs Spičs.
Tāpat šobrīd, kā atklāj Rēzeknes pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičs, tiek apsvērta iespēja par turpmāku šāda veida iepirkumu konkursa rīkošanu uz trīs gadiem, un “iepirkumu komisijai jau uzdots izvērtēt šo iespēju.”
Šo nodomu ar piesardzību vērtē Vjačeslavs Spičs: “Situācija valstī nav tik stabila, tiek runāts par minimālās algas celšanu, prognozēt tālāk kaut ko grūti. Vinnēt konkursu uz trīs gadiem ir sarežģīti un likt cenu ir zināmi riski…”
Tomēr izveidot atsevišķu pašvaldības komunālo saimniecību, kā tas bija agrāk - lai arī turpmāk sētniekiem nevajadzētu saskarties ar terminētiem līgumiem -, Rēzeknes dome ir izvērtējusi kā neekonomisku risinājumu.
