Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ar deputātu vairākumu ir pieņemts lēmums, ka no šī mācību gada četrās mazākumtautību skolās pirmo, ceturto un septīto klašu skolēniem krievu valodu un literatūru būs iespējams apgūt papildus arī fakultatīvajās mācību stundās. Šīm klasēm šajā mācību gadā krievu valodas stundu skaits tiek samazināts līdz trim nedēļā, un tas uztrauc mazākumtautību skolu bērnu vecākus.
“Kad mēs vecāku kopsapulcēs viņus informējām par jaunajiem standartiem, par jaunajām programmām, par reformām, kad mēs viņus informējām un skaidrojām, kā tas viss būs, kādi būs jaunie priekšmeti, kāda būs bērnu slodze, tad viņi pauda savu satraukumu.
Ja vecāks ir atvedis bērnu uz mazākumtautību skolu, tad viņš grib, lai krievu valoda bērnam tiek pasniegta pietiekoši labā līmenī.
Un tam ir vajadzīga atbilstoša slodze. Trīs stundas - tas viennozīmīgi ir maz,” stāstīja Rēzeknes 3. vidusskolas direktore Kristīne Ustinova.
Tāpēc tika pašvaldībai lūgts finansēt papildu krievu valodas stundas, kas būs fakultatīvas. Atbildot uz jautājumu par bērnu noslodzi skolā, direktore atzina, ka bērni un viņu vecāki varēs paši izvēlēties, vai fakultatīvās stundas apmeklēt vai ne.
“Tas nav obligāti. Ja kāds vecāks jutīs, ka viņa bērnam ir liela pārslodze un viņš nevēlas, tad viņš attiecīgo iesniegumu, kuru raksta visi vecāki mācību gada sākumā, ka lūdzam nodrošināt fakultatīvu tādā un vai tādā priekšmetā, viņš to iesniegumu skolai nerakstīs un viss. Un tad bērns varēs fakultatīvās nodarbības neapmeklēt,” sacīja Ustinova.
Četrās pilsētas skolās, kurās tiek īstenota mazākumtautību programma, kopā tiks nodrošinātas 40 stundas nedēļā krievu valodas un literatūras fakultatīvajām nodarbībām. Šajā mācību gadā tas prasa vairāk nekā 5000 eiro no pilsētas budžeta. Pret šādu lēmumu, nodrošināt krievu valodas stundas fakultatīvi, ir domi pārstāvošais opozīcijas deputāts Jāzeps Korsaks no Nacionālās apvienības.
“Skatoties uz skolu centralizēto eksāmenu rezultātiem vairāku gadu garumā, vērojot pilsētā notiekošo, ir redzams, ka skolās būtu lielāka uzmanība jāpievērš tieši latviešu valodas pasniegšanai.
Un šī nauda būtu ļoti labi novirzāma gan skolēnu papildu mācībām latviešu valodā, gan arī skolotāju zinību uzlabošanai,” sacīja Korsaks.
Tāpat neesot godīgi šādu atbalstu sniegt tikai krievu valodai.
“Mazākumtautības mums ir arī poļi, mums ir baltkrievi. Arī viņi labprāt gribētu, lai fakultatīvi saglabātu viņu valodu, lai varētu izkopt valodu. Tad būtu jāpiešķir arī viņiem nauda, lai būtu līdztiesīgs, pareizs un godīgs atbalsts arī citiem mazākumtautību cilvēkiem, kas šeit dzīvo,” norādīja deputāts.
Rēzeknes pilsētas domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Lidija Ostapceva no partijas “Saskaņa” stāstīja, ka lēmums pieņemts, jo pašlaik mazākumtautību skolās krievu valoda un kultūra ir apdraudēta.
“Tas ir ļoti bēdīgi, jo valoda - tas nav tikai runas valodas līmenis vai saziņas instruments, tās ir mūsu saknes.
Un tagad trīs stundas nedēļā uz literatūru, kura ir viena no bagātākajām pasaulē, es domāju, ka mēs apdalām savus bērnus,” uzsvēra Ostapceva.
Par to, ka mazākumtautību skolās fakultatīvi būtu jāmāca latviešu valoda, Lidija Ostapceva atbildēja, ka šādu stundu jau tāpat ir vairāk.
“Pirmās līdz trešās klasītēs papildus būs trīs stundas, ceturtajā, sestajā būs divas papildu stundas latviešu valodā un latviešu literatūrā. Tas ir ļoti labi un pareizi, bet dzimto valodu nevar tā samazināt,” sacīja Ostapceva.
Nākamajā gadā pašvaldībai būs nepieciešams lielāks finansējums krievu valodas fakultatīvo stundu nodrošināšanai nekā šogad, jo klašu būs vairāk. Tām, pakāpeniski pārejot uz mācībām latviski, samazināsies krievu valodas stundu skaits.
Pašvaldība no saviem budžeta līdzekļiem vairākus gadus finansē skolās arī novadu mācību, kurā skolēniem ir iespēja apgūt latgaliešu valodu, nodrošinot 25 fakultatīvās stundas nedēļā.
