Rēzeknē latviešu valodas kursus apmeklē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ar mērķi nodrošināt iespēju apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām un nepilsoņiem jau kopš septembra ar valsts budžeta finansējumu tiek organizēti latviešu valodas kursi gan Rīgā, gan arī vairākās vietās Latgalē, kur pieprasījums pēc šāda veida apmācībām ir liels, sevišķi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū.

“Es personīgi un mēs visi gribam izkopt savu izrunu latviešu valodā un, otrkārt, iemācīties rakstīt pareizi latviešu valodā. Es strādāju skolā - ar dokumentāciju, ar kadriem strādāju, tāpēc man jāzina rakstīšana un prasme runāt brīvi,” atklāj Nikolajs īsi pirms kārtējās latviešu valodas apmācību nodarbības, kas Rēzeknē divas reizes nedēļā vakaros mazākumtautību pārstāvjiem un nepilsoņiem tiek organizētas jau kopš septembra beigām. Arī Alla un Nadežda, kas jau tagad labi pārvalda valsts valodu, pieteikušās latviešu valodas apmācībām, lai uzlabotu savas zināšanas, īpaši sarunvalodu, “tāpēc ka šogad es arī strādāju latviešu skolā un man grūti tur strādāt ar latviešu bērniem, un tad man vajag tā perfekti zināt latviešu valodu. Man skolotāja teica, ka man ir ļoti vienkārša valoda, man vajag metaforas, bagātināt vārdu krājumu tāpēc esmu šeit."

"Jūs arī uz mācībām? Kāda juma tā motivācija priekš latviešu valodas mācīšanās? - Es gribu, lai mana valoda būtu vēl labāka, man vēl drusku vajag pastrādāt ar rakstīšanu, man ir kļūdas tāpēc es gribu lai nebūtu nevienas kļūdas un lai neviens man nevarētu pateikt, ka es kaut ko runāju nepareizi. Es strādāju krievu skolā, tas ļoti noderēs”.

Latviešu valodas apguves kursi cittautiešiem Rēzeknē un citviet Latvijā, īpaši Latgalē un Rīgā, tiek organizēta ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.

“Šobrīd mums ir aptuveni no 65 līdz 70 apmācāmo, mācības mums notiek Robežnieku pagastā, Ciblas novadā, Ludzā un Rēzeknē divas grupas,” stāsta viena no projekta realizētājiem Latgalē Mācību un konsultāciju centra ABC pārstāve Kristīne Staņēviča. “Atsaucība bija ļoti liela, principā mēs pirmajā pusgadā esam gandrīz izpildījuši visu gada plānu. Lielākoties interesi izrādīja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, tie, kas jau atrodas darba tirgū, kuriem arī latviešu valodas zināšanas jau ir diezgan labā līmenī, bet kuri vēlas vēl vairāk pilnveidot šīs zināšanas vai nu viņi šo zināšanu līmeni ir ieguvuši jau 10 gadus atpakaļ, un tie, kas ir gribējuši atsvaidzināt šīs zināšanas.

Kopumā pa reģioniem ņemot, mums nav nevienas grupas, kas ir bez priekšzināšanām, kas mācās no nulles, jo bija ļoti maza interese no šādiem cilvēkiem. Lielākoties tie ir tādi, kas jau daļēji var teikt jau ir integrējušies, bet kuriem varbūt ikdienā nedaudz pietrūkst prakses.”

Latviešu valodas skolotāja Astra Visocka stāsta, ka uz šodienas latviešu valodas  nodarbību ieradusies 15 rēzeknieši, taču gribētāju būtu bijis pat vairāk:

„Es nezinu, kā ir sagadījies, bet ļoti daudz skolotāju ir, kāpēc skolotāju  - tāpēc ka skolotājiem tagad ir jāpilda visa dokumentācija tieši latviešu valodā. Tā kā sarunvaloda viņiem būtu, dažiem varbūt ir sliktāk, neatbilst varbūt tam līmenim kā vajadzētu, vajadzētu varbūt to vārdu krājumu paplašināt, bet būtībā visi ir diezgan ar labu vārdu krājumu, bet man kā pasniedzējai prasa gramatiku.”

Astra Visocka atzīst, ka latviešu valodas apmācības Rēzeknē kopumā ir pieprasītas, arī šajos kursos ir pieteikušies ne vien izglītības jomas pārstāvji, bet arī ekonomisti un kāds uzņēmējs, “un, ja runā par vecumiem, tad man šeit tiešām nav jauniešu, jo jaunieši tomēr pārsvarā ir bezdarbnieki vai mācās augstākās mācību iestādēs, vai ir prom jau Anglijā un viņiem ir citi jautājumi.”

“Mums pēc projekta vispār bija prioritāte jauniešiem, kas nav skolēni un kas nav bezdarbnieki, prioritāte bija jauniešiem 18-25 gadu vecumā, bet arī no jauniešiem bija ļoti maza atsaucība, jo viņi tikko ir beiguši skolas. Viņiem, es pieļauju domu, šī latviešu valoda nav aktuāls jautājums, tas ir varbūt vairāk vecāka gadagājuma cilvēkiem aktuāli, lai viņi spētu saglabāt savu konkurētspēju tirgū,” skaidro Kristīne Staņēviča.

Kopumā cittautieši latviešu valodu Rēzeknē un citviet Latgalē apgūs līdz pat Ziemassvētkiem, pēc tam pusei tiks dota arī bezmaksas iespēja kārtot eksāmenu Valsts izglītības satura centrā vai arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti