Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centrā šobrīd dzīvo 20 bez vecāku gādības palikušie bērni. Centra vadītāja Irina Šarikova izrāda trīsstāvu ēkā iekārtotās dzīvojamās, atpūtas un mācību telpas. Šobrīd visi bērni dzīvo vienā ēkā, tiesa, katram ir sava istaba:
“Katram individuāli pieejams dators, ir ''Wi-Fi'', ir mācību klase, vakarā ir kopīgas aktivitātes.”
Irina Šarikova, runājot par ikdienas darbu ar bērniem, īpaši uzsver, ka centra darbinieki maksimāli cenšas strādāt ar bēriem, lai iemācītu dzīvei noderīgas prasmes:
“Lai viņi varētu iziet patstāvīgā dzīvē, zinot to, ka viņi ir apmācīti gan gludināt, gan veļu mazgāt, apavus tīrīt, šūt, gatavot ēst.”
Tuvākajā nākotnē bez vecāku gādības palikušos bērnus vairs neizmitinās vienā ēkā. Deinstitucionalizācijas plāna ietvaros plānots uzbūvēt rindu mājas, kur dzīvos bez ģimenes aprūpes palikušie bērni, par ieceri stāsta Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns:
“Vienstāva vai divstāvu rindu mājas tiks izbūvētas pilnīgi no jauna, vietā, kur pašlaik nekā nav (pilsētas Ziemeļu mikrorajonā). Tagad izsludināts iepirkums projektēšanai. Šīs mājas būs paredzētas 24 bērniem un personālam. Katrā māja astoņi bērni. ”
Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs norāda, trīs mājiņas tiks uzceltas pilnīgi no jauna. Tajās izvietosies trīs profesionālās audžuģimenes:
“Divos mājokļos dzīvos bērni līdz 15 gadiem un vienā jaunieši. Kopā ar viņiem dzīvos profesionālie audžuvecāki. Šiem darbiniekiem tas varētu būt maiņu darbs.”
Jau daudzus gadus līdzīgas mājas, kur nelielās grupās dzīvo bērni ar speciāli apmācītām audžumammām, ir Īslīces un Valmieras SOS bērnu ciematos. Katrā šādā ģimenē dzīvo pieci līdz septiņi bērni, stāsta Edijs Pētersons, Valmieras SOS bērnu ciemata direktors:
“Valmierā mums ir 12 ģimeņu mājas. Un šīs mājas ir lieliska iespēja bērniem dzīvot ģimeniskā vidē. Ir SOS mamma kā viena stabila aprūpes persona, un tad, kad SOS mamma ir brīvdienās vai atvaļinājumā, tad atbildību par ģimeni uzņemas auklīte. Un katrai ģimenei ir sava auklīte, veidojot stabilu saikni bērniem ar pieaugušajiem.”
Viens no smagākajiem uzdevumiem ir atbilstoša personāla atlase, kas būtu gatavi veltīt lielāko sava ikdienas laika daļu šo bērnu audzināšanai.
“Lai atrastu piemērotu cilvēku, ir jāpieliek lielas pūles. Tā, lai mēs uzrunātu, apmācītu un atbalstītu šo darbinieku,” saka Edijs Pētersons.
'' Cik bieži profesionālajiem vecākiem ir brīvdienas? - Mūsu gadījumā tās ir visas svētdienas, sarkanie datumi, arī atvaļinājumi un darba nespējas lapas. Bet divas trešdaļas laika darbinieki pavada SOS ciematā. Un vienas trešdaļa ir privātā puse.”
Kopumā deinstitucionalizācijas plāna ietvaros no Eiropas struktūrfondiem infrastruktūras attīstībai atvēlēts pusotrs miljons eiro, pašvaldības līdzfinansējums 280 tūkstoši eiro. Bez rindu mājām vēl par šiem līdzekļiem Rēzeknē plānots izveidot grupu dzīvokļus, kur dzīvos cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Projekti jāīsteno līdz 2022.gadam.
